Izdots atzinums par "Utilitas Wind" plānotā vēja parka "Aloja" ietekmes uz vidi novērtējumu

Rīga, 2.jūl., LETA. Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) ir izdevusi atzinumu par SIA "Utilitas Wind" Valmieras un Limbažu novados plānotā vēja elektrostaciju (VES) parka "Aloja" būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, liecina paziņojums EVA mājaslapā.

"Utilitas Wind" paredzējusi izbūvēt VES parku un tā saistīto infrastruktūru Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastos un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastos. Vēja parkā plānots uzstādīt līdz 31 jaunākās paaudzes VES.

Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, no vēja parka tiks izbūvēta jauna kabeļu līnija, kas pieslēgsies esošai 330 kilovoltu (kV) līnijai - "Kilingi-Nomme", izbūvējot jaunu apakšstaciju Limbažu novada Braslavas pagastā.

Vēja parka būvniecības procesa laikā ir paredzēts izbūvēt arī ar VES darbību saistīto infrastruktūru - pievedceļus, elektropārvades līnijas un un citas būves.

Vēja parka būvniecībai paredzētās teritorijas kopējā platība aizņem 781,4 hektārus. Izpētes teritorijā ietilpst 29 zemes vienības vai zemes vienību daļas.

Plānotā vēja parka izpētes teritorijai tuvākā blīvi apdzīvotā vieta ir Vilzēni, kas atrodas 1,1 kilometra attālumā, Braslava, kas atrodas aptuveni 1,3 kilometru attālumā, un Skaņkalne, kas atrodas aptuveni 2,7 kilometru attālumā. Vēja parka apkārtnē atrodas arī vairākas viensētas.

Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" publicētajai informācijai Vēja parka teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālajā zonā. Pēc sistēmā publicētās informācijas, vēja parka izpētes teritorijā atrodas vairāki īpaši aizsargājamie biotopi, kā arī vairāki īpaši aizsargājamie koki. Tuvākais mikroliegums un tā buferzona atrodas apmēram 1,4 kilometru attālumā no plānotā vēja parka.

EVA secinājusi, ka IVN kopumā veikts atbilstoši tā nosacījumiem, bet projekts īstenojams tikai ievērojot EVA atzinumā paredzētos ietekmi mazinošos pasākumus.

Piemēram, VES izbūve un ar to saistītās infrastruktūras izveide jāīsteno tā, lai hidroloģiskais režīms mitrāju teritorijās netiek būtiski izmainīts.

Savukārt, ja būvprojekta izstrādes laikā nepieciešams mainīt plānoto VES montāžas laukumu, pievedceļu, elektropārvades un komunikāciju kabeļu trašu vai apakšstaciju izbūves vietas, tām atrodoties ārpus IVN gaitā novērtētajām teritorijām, ir nepieciešams veikt atkārtotu izvērtējumu uz īpaši aizsargājamo sugu atradnēm un aizsargājamo biotopu platībām.

Atzinumā arī noteikts, ka jāizstrādā VES konstrukciju detalizēts transportēšanas maršruta plāns, ņemot vērā īpaši lielos kokus, dižkokus, ainaviski vērtīgos kokus. Ja plāna izstrādes ietvaros tiek secināts, ka VES konstrukciju transportēšanu nav iespējams veikt, neskarot lielus kokus, tostarp dižkokus un ainaviski vērtīgus kokus sadarbībā ar arboristu izstrādājami ietekmi samazinoši pasākumi. Transportēšanas maršrutā jāsaglabā tādi ainavas elementi kā alejas. Ja transportēšanas maršrutā tiek skarti datu sistēmā "Ozols" reģistrēti dižkoki, aizsargājamas alejas vai koki, kas ir īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes, maršruta plāns VES konstrukciju transportēšanai jāsaskaņo ar DAP.

Projekta īstenotājiem arī jānodrošina iespējami zemas trokšņu emisijas VES turbīnu modeļu izvēle un atbilstošu tehnoloģisko risinājumu izvēle, kas mazinātu aerodinamisko troksni. VES jāaprīko ar aerodinamiski uzlabotiem spārniem. Tāpat vēja parkā jāuzstāda viena modeļa, augstuma un krāsas turbīnas. Ja plānots būvēt žogus ap apakšstaciju un VES, jānodrošina, lai žogs ir iespējami zemāks un pamanāms. Uzstādot pīto žogu, jānodrošina tā marķēšana.

Jānodrošina arī visu VES aprīkošana ar iekārtām un sistēmām automātiskai putnu lidojumu detektēšanai, lidojošo putnu atpazīšanai un VES automātiskai apturēšanai vai VES rotora ātruma būtiskai samazināšanai, prognozējot sadursmi ar īpaši aizsargājamām putnu sugām.

Projekta īstenotājiem arī jānodrošina ornitofaunas monitorings pirms būvniecības, būvniecības laikā un ekspluatācijas laikā. Prioritāri nepieciešams veikt ligzdojošo dienas plēsīgo putnu monitoringu. Monitoringa plāns pirms monitoringa sākšanas jāsaskaņo ar DAP. Monitoringa plāns pievienojams būvprojektam. Pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, nepieciešamības gadījumā ir jāsagatavo putniem nodarītā kaitējuma samazināšanas plāns, nosakot katras atsevišķās VES darbības režīmus, ja nepieciešam paredzot konkrētu VES apturēšanu noteiktā kalendārā periodā vai atsevišķās diennakts daļās. Kaitējuma samazināšanas plāns saskaņojams ar DAP.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Utilitas Wind" apgrozījums pērn bija 570 000 eiro, bet zaudējumi - 280 760 eiro.

"Utilitas Wind" reģistrēta 2022.gadā, un tās pamatkapitāls ir trīs miljoni eiro. Uzņēmums pieder Igaunijā reģistrētajai "Utilitas Wind".