"Latvijas Zaļais punkts" visām pašvaldībām piešķir speciālas atkritumu tvertnes izsmēķiem

Rīga, 14.maijs, LETA. Ar mērķi samazināt vienu no visbiežāk sastopamajiem piesārņojuma veidiem publiskajā vidē, SIA "Latvijas Zaļais punkts" adarbībā ar tabakas izstrādājumu tirgotājiem jau otro gadu visām Latvijas pašvaldībām piešķir speciālas izsmēķiem un piegružojumam publiskajās vietās paredzētas tvertnes, aģentūru LETA informēja "Latvijas Zaļā punkta" pārstāvji.

Šogad pašvaldībām tiks piešķirts tikpat liels skaits izsmēķu tvertņu kā pērn - kopumā 172. Tās plānots izvietot vietās, kur smēķētājiem trūkst iespēju atbildīgi atbrīvoties no šī niecīgā, taču videi kaitīgā atkritumu veida.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis norāda, ka cigarešu izsmēķi ir vieni no visbiežāk sastopamajiem atkritumiem pasaulē - arī Latvijā. Tie ir mazi, nemanāmi un bieži tiek uzskatīti par nenozīmīgiem. Taču patiesībā izsmēķis ir bīstams toksisko vielu avots, kas rada ilgstošu piesārņojumu. Bieži vien tie nenonāk atkritumos, bet tiek izmesti uz ietvēm, ceļmalām vai uz zemes, kur tos aizskalo lietus ūdens.

Izsmēķos esošie filtri satur plastmasu - celulozes acetātu -, kas vidē nesadalās gadu desmitiem, veidojot dabā paliekošo mikroplastmasu, kas turklāt nu jau tiek atklāta arī dažādās cilvēka ķermeņa daļās, tostarp plaušās, aknās un pat smadzenēs. Izsmēķi ir bīstami arī ķīmisko vielu dēļ, kas tajos nonāk smēķēšanas laikā - tostarp arsēnu, benzolu, kadmiju un svinu. Šīs vielas, izskalojoties no filtra, piesārņo ne tikai ūdeni, bet arī augsni un gruntsūdeņus. Viena cigaretes izsmēķa radītais piesārņojums var apdraudēt līdz pat 1000 litriem ūdens, un šis piesārņojums var skart ne tikai dzīvniekus, bet arī cilvēkus.

Latvijā ik gadu tiek pārdoti ap diviem miljardiem tradicionālo cigarešu, un katra no tām satur filtru, kas pēc cigaretes izsmēķēšanas kļūst par potenciāli kaitīgu atkritumu. Lai to novērstu, "Latvijas Zaļais punkts" piešķir pašvaldībām speciālas atkritumu tvertnes, kurās cigareti var gan droši nodzēst, gan atbrīvoties no tās bez ugunsbīstamības riska.

Zakulis skaidro, ka ražotāju atbildības sistēma ir efektīvs rīks, kā veicināt dažādu atkritumu veidu apsaimniekošanu un samazināt piesārņojumu vidē. Lai arī cigarešu izsmēķis būtiski atšķiras no, piemēram, iepakojuma, kuru iespējams atsevišķi sašķirot un pārstrādāt, tas nav mazāk svarīgs - tieši pretēji. Izsmēķis ir mazs, nemanāms, bet satur ārkārtīgi kaitīgas vielas, kas ilgstoši piesārņo vidi. Tā kā šobrīd izsmēķus vēl nav iespējams pārstrādāt, vienīgais reālais risinājums ir nepieļaut to nonākšanu dabā.

Izsmēķi drīkst izmest tikai nešķirotajiem sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros vai īpašajās izsmēķu tvertnēs, pirms tam cigareti pilnībā nodzēšot. Izsmēķi nav šķirojamie atkritumi un tos nedrīkst izmest iepakojuma konteineros. Tāpat tos nedrīkst izmest pie bioloģiski noārdāmajiem un cita veida šķirotajiem atkritumiem.

Lai aktualizētu cigarešu izsmēķu piesārņojuma problēmu un veicinātu sabiedrības izpratni par tās sekām, "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no 21.maija sāks īpašu kampaņu "Cīga runā". Tās mērķis ir vērst smēķētāju uzmanību uz to, kādas sekas videi var radīt šķietami nenozīmīgs, bet nepareizi izmests izsmēķis.

Kampaņas laikā dažādās Latvijas vietās būs skatāma izstāde, kurā izsmēķu problemātika tiks atainota, apspēlējot sabiedrībā pieņemtos mītus par izsmēķu ietekmi. Izstāde būs pieejama publiskās, cilvēku ikdienā bieži apmeklētās vietās - tostarp tirdzniecības centros -, aicinot katru garāmgājēju aizdomāties par sabiedrības rīcības ietekmi uz vidi.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Latvijas Zaļais punkts" 2023.gadā strādāja ar 12,67 miljonu eiro apgrozījumu un 2,84 miljonu eiro peļņu.

"Latvijas Zaļais punkts" reģistrēts 2000.gadā un tā pamatkapitāls ir 1,084 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA "Eco Baltia vide".