"Cannelle Bakery" apgrozījums pērn pieaudzis par 5,3%

Rīga, 11.maijs, LETA. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" pagājušajā gadā strādāja ar 6,074 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,4 reizes un bija 486 796 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn eksporta tirdzniecības īpatsvars veidoja 49,6%.

Uzņēmumā norāda, ka pagājušajā gadā turpināta ražošanas iekārtu modernizācija un piedalīšanās starpnozaru pētniecības projektos. Uzņēmums pērn pabeidza ražotnes modernizāciju, iegādājoties jaunas un aizvietojot nolietotās ražošanas iekārtas. Projekts kopā izmaksāja 233 861 eiro, tostarp 89 877 eiro veidoja publiskais finansējums no Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta.

Tāpat "Cannelle Bakery" vadība informē, ka pērn sadarbībā ar Latvijas Pārtikas kompetences centru turpināti divi starpnozaru pētniecības projekti. Sadarbībā ar SIA "Pharmeko Lettland" tiek pētīts, kā efektīvi izmantot sekundāros produktus, kas rodas, ražojot ekstraktu no ogām. Projektā uzņēmums apguvis 98 831 eiro, saņemot Atveseļošanās fonda atbalsta finansējumu 63 674 eiro apmērā.

"Cannelle Bakery" īsteno arī projektu sadarbībā ar SIA "Aisis", lai izstrādātu iekārtas prototipu maizes straujai atdzesēšanai un tehnoloģiju maizes sterilai iepakošanai. Projektā plānots pagarināt produktu uzglabāšanas termiņu, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju. Uzņēmums projektā apguvis 130 800 eiro, saņemot Atveseļošanās fonda finansējumu 82 950 eiro apmērā.

Uzņēmums nepārtraukti izvērtē situāciju un veic darbības, lai ģeopolitiskie apstākļi pēc iespējas mazāk ietekmētu 2025.gada plānu realizāciju.

Jau ziņots, ka "Cannelle Bakery" 2023.gadā strādāja ar 5,768 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 15,2% un bija 201 347 eiro.

"Cannelle Bakery" reģistrēts 1993.gadā, un tā pamatkapitāls ir 72 566 eiro. Kompānijas īpašniece ir SIA "Maiznīca Kursa", kas savukārt vienādās daļās pieder Bruno Ansonam, Ivaram Skrebelim un Andrim Sedmalim.
Raksta pirmavots