VVD pieprasījis precizējošu informāciju par toksisko izdedžu izmantošanu ceļu būvē militārajā bāzē Mārupē

Rīga, 1.apr., LETA. Valsts vides dienests (VVD) ir pieprasījis precizējošu informāciju par ievesto tērauda kausēšanas procesa izdedžu izmantošanu, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Saistībā ar būvniecības procesu militārajā bāzē Mārupē VVD ir lūdzis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru (VAMOIC) sniegt viedokli par ģeoekoloģiskās situācijas novērtēšanu noteiktās būvniecības zonās, kurās izdedži izmantoti.

VVD norāda, ka konkrētā situācija var nebūt viennozīmīga - būtisks un nozīmīgs ir šo materiālu statuss, izmantošanas mērķis un, visbeidzot, pielietošanas izpildījums. Kas attiecas uz vides stāvokļa novērtēšanu, VVD rīkojas atbilstoši iekšējām procedūrām un turpina to darīt arī tad, kad tiek saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem, uzsver Jalinska.

Jau pašlaik VVD un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde apmainās ar informāciju, kas saistīta ar atkritumu pārrobežu sūtījumiem. Jautājumi, kas attiecas uz būvizstrādājumu laišanu tirgū un to uzraudzību, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība", ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārziņā.

Konkrētās situācijas un turpmāko procesu uzraudzības nolūkos VVD iniciējis regulāru informācijas apmaiņu ar PTAC speciālistiem, lai novērtētu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Pārrobežu sūtījumu gadījumā VVD kontrolē, vai ir ievērotas prasības sūtījumu laikā, izejot no kontroles procedūras, kāda piemērojama konkrētā materiāla/atkritumu veida sūtīšanai.

VVD sākotnēji noskaidro materiālu izcelsmi un izcelsmes valsts nostāju, piemēram, vai tie ir klasificējami kā atkritumi, otrreizējas izejvielas vai blakusprodukti, kā arī tiek noskaidrota to bīstamība. Šajā posmā tiek noskaidrots, kāda procedūra būs jāpiemēro materiālu/atkritumu ievešanai Latvijā. Pēcāk tiek skaidrota iekārta, uz kuru tiks vests materiāls vai atkritumi. Atkritumus var ievest tikai uz atkritumu reģenerācijas iekārtu, atbilstīgi regulas par atkritumu sūtījumiem prasībām. Ja plānots ievest materiālu, tam ir jābūt ekonomiski pamatotam un izmantojamam, skaidro VVD.

Kā vēstīts, Baltijas valstīs tiek ievesti toksiski tērauda izdedži no Nīderlandes, un tie jau izmantoti ceļa būvniecībā militārajā bāzē Mārupes novadā, nesen ziņoja Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili".

Raidījums vēstīja, ka analīzēs izdedžos konstatēta pārsniegta smagā metāla koncentrācija, bet valsts nekontrolē ne izdedžu ievešanu Latvijā, ne to izmantošanu.

Nīderlandes uzņēmuma "Tata Steel Nederland" izdedži lielā daudzumā - apmēram 320 000 tonnu - uz Baltijas valstīm izvesti 2023.gadā. Tomēr pēc "Tata Steel" sniegtās informācijas Latvijas Radio secinājis, ka eksports uz Baltijas valstīm nav bijis tikai viens darījums, jo pirmais notici jau pirms trīs gadiem.

Kompānija Latvijas Radio informējusi, ka kopš 2022.gada pārdod tērauda izdedžus Latvijā un citās Baltijas valstīs. "Tata Steel" neatklāja konkrētus apjomus vai projektus, kur Latvijā izdedži izmantoti, arī par turpmāko eksportu kompānija informāciju neizpauž.

Lai gan Latvijā nav publiski pieejama informācija, kuros projektos Nīderlandes izdedži ir iestrādāti, Latvijas Radio noskaidroja, ka tie ir militārā bāzē "Ceri" netālu no lidostas Mārupes novadā. Informāciju apstiprināja VAMOIC Būvniecības departamenta vadītājs Edvīns Circenis.

Izdedži bāzē izmantoti divos objektos kā ceļu būves materiāls dolomīta šķembu vietā. Izdedži izmantoti laukumu un pievedceļu būvniecībā. Laukumi ir paredzēti, lai novietotu militāro tehniku.

Abus objektus īstenoja ceļu būves firma "Binders", informēja Latvijas Radio. "Binders" vadība skaidrojusi, ka ar projektā paredzēto materiālu - dolomīta šķembām - būvnieks nevar nodrošināt pasūtītāja noteiktās objekta kvalitatīvās īpašības. Tādēļ izvēlēti izdedži, un iestrādātais materiāls esot ar minimālu putekļu saturu.

VAMOIC piekrita ceļu būves firmas ierosinājumam nomainīt materiālu uz izdedžiem. Circenis Latvijas Radio skaidrojis, ka materiāli testēti gan paša "Bindera" laboratorijā, gan neatkarīgā laboratorijā.

VAMOIC sniegtajos dokumentos atrodams, ka neatkarīgo testēšanas pārskatu iesniedza materiāla piegādātājs - Igaunijā reģistrēts uzņēmums "Ulysses Trading", kas pieder Latvijas goda konsulam Šrilankā Arnim Ančupānam.

Lai gan Ančupāns atteicās izpaust, kuru ostu termināļos viņš glabā no Nīderlandes ievestos tērauda izdedžus, Latvijas Radio noskaidroja, ka samērā liels apjoms jau vairāk nekā divus gadus atrodas "KS Terminālī" Rīgā, Zilajā ielā.

Latvijas Radio vaicāja Circenim, vai ķīmiskajā izdedžu testā ir pārbaudīta smagā metāla - hroma - koncentrācija. Valdības noteikumi nosaka, ka hroms nedrīkst pārsniegt 350 miligramus uz kilogramu. Circenis norādījis, ka analīzēs konstatēti 0,0027 litri uz kilogramu. Secināts, ka ievestais materiāls ir derīgs uzbērumu veikšanai un nav kaitīgs videi.

Latvijas Radio testa rezultātus lūdza vērtēt VVD Atkritumu aprites departamenta direktoram Atim Treijam, kurš norādījis, ka hroms pārsniedz grunts piesārņojuma mērķlieluma A vērtību. To pārsniedzot, nevar nodrošināt ilgtspējīgu augsnes un grunts kvalitāti. VAMOIC pats nepasūtīja testus, kas pārbauda materiāla ķīmiskās un fizikālās īpašības.

Savukārt "Latvijas valsts ceļu" Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova Latvijas Radio pastāstīja, ka izdedžus specifikācijā iekļāva 2024.gada decembrī. Tiem ir jābūt sertificētiem būvizstrādājumiem, un izdedžus drīkst izmantot tikai vienā ceļa seguma kārtā, tādā veidā izslēdzot iespēju, ka šis materiāls nonāk saskarsmē ar gruntsūdeņiem.

Pēcāk Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka tā ir uzdevusi VAMOIC veikt militārajā bāzē Mārupes novadā uzklātā ceļu materiāla papildu atbilstības analīzes, tai skaitā ķīmiskā sastāva analīzes.