Apgabaltiesa vērtēs privātpersonas lūgumu par pie Mārupes nozāģētā dižozola stumbra pārvietošanu

Rīga, 19.marts, LETA. Administratīvā apgabaltiesa šodien rakstveida procesā izskatīs kādas privātpersonas apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam tika atteikts novākt pie Mārupes nocirstā dižkoka stumbru un likvidētu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Iepriekš Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja.

Pirmās instances tiesa atzina, ka ikvienam augošam dižkokam pašam par sevi lielākā vai mazākā mērā piemīt visas četras dabas pieminekļa aizsardzībai paredzētās vērtības - gan ekoloģiskā, gan kultūrvēsturiskā, gan estētiskā, gan arī zinātniskā. Koka augtspējas zudums nenoliedzami maina aizsargājamās teritorijas vērtību, tomēr tā ir pārvērtējama individuāli, apsverot katra konkrētā gadījuma specifiskos apstākļus. Izskatāmajā gadījumā dižkokā ir konstatētas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes, kas ir par pamatu aizliegumam pārvietot nocirstā aizsargājamā koka stumbru.

Jau vēstīts, ka tiesa iepriekš lēma, ka Mārupē pie nozāģētā dižozola uzbūvētā rindu māja būs jānojauc. Pirmās instances tiesa atcēlusi izdoto būvatļauju un atzinusi rindu mājas būvniecību par patvaļīgu. Tiesas ieskatā, būvniecību nemaz nedrīkstēja sākt un nams tika būvēts pārāk tuvu dižkoka stumbram.

Tiesas lēmums uzliek pienākumu atjaunot zemes gabala iepriekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka ēka jānolīdzina līdz ar zemi.

Spriedums tika pārsūdzēts un lietu apgabaltiesa skatīs šī gada aprīlī.

Kā ziņots, Mārupē 2022.gada oktobrī neatļauti tika nozāģēts vismaz gadsimtu vecs ozols. Iespējams, koks nozāģēts, jo tas traucēja blakus esošajai jaunbūvei. Saistībā ar šiem būvobjektiem prokuratūra jau vairākkārt vērsusies tiesā.

Sākotnēji policija sāka kriminālprocesu par patvaļīgu koku ciršanu, bet pārkvalificēja pēc Krimināllikuma panta par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Pavasarī vienu personu noteica par aizdomās turamo.

Nozāģētā dižozola tuvumā noris rindu māju projekta "Dižozolu nami" būvdarbi.

Projekta "Dižozolu nami" attīstītāja un būvuzņēmēja SIA "Zeninvest" līdzīpašnieks un valdes loceklis Oskars Kalniņš pēc dižozola nozāģēšanas aģentūrai LETA noliedza saistību ar šo noziegumu un apgalvoja, ka rindu māju būvlaukumā būvnieki neesot bijuši kopš 2022.gada aprīļa, kad projektam anulēta būvatļauja.

Kalniņam un Jegoram Gulbim pieder katram pa 50% "Zeninvest" kapitāldaļu, liecina "firmas.lv" informācija.