"Eco Baltia vide" elektrotehnikas remontdarbīcas "Lab!" izveidē sākotnēji investēti teju 70 000 eiro

Rīga, 7.febr., LETA. SIA "Eco Baltia vide" elektrotehnikas remontdarbīcas "Lab!" izveidē sākotnēji investēti teju 70 000 eiro, aģentūrai LETA sacīja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Investīcijas iekļauj centra izveidošanu un iekārtošanu, kā arī materiālu un instrumentu izmaksas. Projekts tiek īstenots ar finansējumu no LIFE integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju".

Aizbalts skaidroja, ka remontdarbnīcā nonāks elektroierīces, kuras "Eco Baltia vide" nodevuši sadarbības partneri, un elektroierīces, kuras Latvijas iedzīvotāji nogādājuši nodošanas punktos pie tirdzniecības centra "Akropole Alfa" Rīgā un biznesa centra "Business Garden" Mārupē.

Katra "Eco Baltia vide" savāktā nolietotās tehnikas vienība tiks izvērtēta, un tās ierīces, kuras ir iespējams salabot, nonāks remontdarbnīcā.

"Darbnīcā strādā divi pieredzējuši meistari, kuri diagnosticē, kāpēc iekārta nedarbojas un izvērtē, kas nepieciešams lietas salabošanai un tālāk jau veic remontu, dodot iekārtai otro dzīvi," aģentūrai LETA sacīja Aizbalts.

Viņš norādīja, ka salabotās iekārtas tiks nodotas labdarībai un tirdzniecībai. Tās varēs iegādāties arī tīmekļvietnē "www.lietovelreiz.lv", taču nākamgad "Eco Baltia vide" atvērs lietotās un salabotās elektrotehnikas veikalu. Tāpat Aizbalts norādīja, ka "Eco Baltia vide" ir sākusi sadarbību arī ar organizāciju "Otrā elpa".

Aizbalts akcentēja, ka jau kādu laiku nolietotās elektrotehnikas šķirošana daļai sabiedrības ir zināma lieta - cilvēki to nodod vai nu veikalos, speciālajos savākšanas punktos vai atkritumu apsaimniekotājam, kas to novirza tālākai pārstrādei.

Savukārt tieši nolietotās elektrotehnikas remonts ļauj saudzēt dabas resursus - remontējot, nevis ražojot jaunas ierīces, tiek ietaupīti pirmreizējie dabas materiāli, no kuriem daļa ir strauji izsīkstoši derīgie izrakteņi, un remonts ļauj ietaupīt vēl vairāk izejvielu, akcentēja Aizbalts.

Runājot par nolietotās elektrotehnikas problemātiku Latvijā, Aizbalts sacīja, ka, pēc Valsts vides dienesta datiem, kopumā Latvijas tirgū gada laikā vidēji tiek laisti apmēram 30 000 tonnu dažādu elektroierīču. Vienlaikus ik gadu tiek savākti apmēram 20 000 tonnu nolietotu elektroiekārtu, lielākoties televizori, veļasmašīnas un mazās elektriskās un elektroniskās ierīces.

Aizbalts arī atzīmēja, ka, ņemot vērā apkopotos datus, ik gadu apmēram 10 000 tonnu elektrotehnikas tālākie ceļi ir neskaidri un par dabā izmesto elektropreču daudzumu var tikai minēt. Vienlaikus AS "Latvijas valsts meži" pārstāvji ir informējuši, ka 2023.gadā kompānija savākusi un no mežiem izvedusi gandrīz 1724 kubikmetru atkritumu, kas ir būtiski vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat viņš norādīja, ka savukārt "Eco Baltia vide" pagājušajā gadā savāca un nodeva pārstrādei 3000 tonnu nolietotas elektrotehnikas, lielākoties liela izmēra iekārtas, tostarp veļas mašīnas, plītis, ledusskapjus, televizorus, kā arī maza izmēra iekārtas, tostarp putekļu sūcējus, mikroviļņu krāsnis, gludekļus un citas iekārtas.

2022.gadā "Eco Baltia vide" apgrozījums bija 49,316 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa sasniedza 10,065 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" dati. Kompānija ietilpst atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma grupā "Eco Baltia".

Jau ziņots, ka "Eco Baltia" koncerns 2022.gadā strādāja ar 210,032 miljonu eiro apgrozījumu un guva pelņu 8,306 miljonu eiro apmērā. Kompānija reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Latvijas zaļais punkts", "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".

"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%), kā arī Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.