KP atļauj slēgt sadarbības vienošanos diviem Latvijas slēpošanas un atpūtas parkiem

Rīga, 30.janv., LETA. Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP aģentūrai LETA neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Ņemot vērā, ka abi tirgus dalībnieki turpinās sniegt slēpošanas un snovborda pakalpojumus arī patstāvīgi, konkurējot par klientu piesaisti, kas izvēlēsies izmantot pakalpojumus tikai vienā no parkiem, KP skaidroja, ka pretēji konkurences noteikumiem ir slēgt konkurenci ierobežojošas vienošanās, piemēram, par cenām un piemērojamo atlaižu noteikšanu, vai informācijas apmaiņu, kas attiecas uz cenām vai pārdošanas noteikumiem par slēpošanas un snovborda pakalpojumiem, kurus tirgus dalībnieki aizvien turpinās sniegt patstāvīgi un neatkarīgi ārpus plānotās sadarbības vienošanās.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda, ka starp uzņēmumiem noslēgtas vienkāršas vai komplicētas vienošanās, kas skar dažādus sadarbības jautājumus, tostarp par sniegto pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, nav retums.

Viņš uzsver, ka KP atbalsta tās uzņēmēju vienošanās, kuras efektivizē preču un pakalpojumu piedāvāšanu, tādējādi sniedzot labumu patērētājiem, tāpēc atzinīgi novērtē konkrēto uzņēmumu rīcību konsultēties ar KP par iecerēm pakalpojumu sniegšanas uzlabošanas nolūkos.

Kā aģentūrai LETA sacīja "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis, uzņēmums sezonas sākumā konsultējies ar KP par sadarbības slēgšanu ar "Ozolkalns". Abi uzņēmumi kopš šī gada piedāvā apvienotās apmeklējuma biļetes.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Žagarkalns" pārvaldītājs SIA "Atpūtas bāze "Cīruļkalns"" 2022.gadā strādāja ar 322 001 eiro apgrozījumu un 2200 peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 20 600 eiro, bet vienīgais īpašnieks - Juris Žagars.

Tikmēr SIA "Ozolkalns serviss", kas pārvalda slēpošanas un atpūtas parku "Ozolkalns", 2022.gadā strādāja ar 296 677 eiro apgrozījumu un 14 744 eiro peļņu. "Ozolkalns serviss" reģistrēts 2013.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmums vienlīdzīgās daļās pieder Reinim Senkānam un Edijam Kravalim.