Rīga, 21.nov., LETA. Likumdošanā jānosaka, kādi drošības pasākumi jaunbūvēs jāveic kara gadījumā, aģentūrai LETA pavēstīja SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" valdes loceklis Aldis Grasmanis.
Viņaprāt, valstī ir jābūt kopējai koncepcijai par civilo aizsardzību un valsts var definēt kādi civilās aizsardzības pasākumi jāveic, veicot jaunu būvniecību.
"Pasākumi var būt dažādi, var būt bumbu patvertnes var būt arī citi risinājumi, bet tas jāparedz likumdošanā," pauž Grasmanis.
Uzņēmējs uzskata, ka esošo patvertņu kopējā informatīvā bāze un juridiskais pamats to sabiedriskai izmantošanai ir tas, ar ko ir jāsāk, taču ir nepieciešams arī plānot visaptverošus civilās aizsardzības risinājumus ilgtermiņā. Līdz ar to bumbu patvertņu un nostiprinātu pagrabu izbūvei jaunajās daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās jābūt definētai normatīvajos aktos.
"Jāsaprot, vai pēc būtības investori ir gatavi ieguldīt lielus līdzekļus, lai gatavotos potenciālām briesmām. Tāpēc vienīgais risinājums ir politiķu lēmums un likumdošana, kur noteikts kādi drošības pasākumi jāveic, izbūvējot jaunas ēkas," uzskata Grasmanis.
Tā kā pēdējos gados drošības riski arvien pieaug, tad Grasmanis uzsver, ka ir jārīkojas proaktīvi un jāseko citu valstu piemēriem. Šobrīd ir jāmeklē risinājumi, kā palielināt drošību esošajās ēkās, kā arī jāparedz stingrākas prasības jaunajām būvēm.
Tāpat Grasmanis aicina domāt par nepieciešamajām izmaiņām vai uzlabojumiem normatīvajos aktos, lai noteiktu skaidrus standartus un prasības jauno ēku drošībai. Tādas prasības ir īpaši nepieciešams skolām un sabiedriskām ēkām, kur uzturas liels cilvēku skaits. Vienlaikus ir būtiski rast risinājumus, kas neuzliek pārāk stingras prasības jaunajai būvniecībai, jo tad normatīvie akti sāks bremzēt investīciju projektus.
Reaģējot uz augušo drošības apdraudējumu pasaulē, Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā nesen nāca klajā ar ziņu, ka ir apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas. Dažas no šīm telpām esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana. Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.
"Būvinženieru konstruktoru birojs" 2022.gadā strādāja ar 492 800 eiro apgrozījumu un guva 24 011 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.
Uzņēmums reģistrēts 2011.gadā, un tā pamatkapitāls ir 5822 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Santai Grosu piederošā SIA "MF īpašumi" (36,59%), Ints Pujāts (34,15%) un Grasmanis (29,27%).
Uzņēmējs: Ar likumu jānosaka drošības palielināšana jaunbūvēs kara gadījumā
LETA 21.11.2023
Notiks darba grupas sēde par koncertzāles "Gors" nākotni
LETA 30.01.2026
Rīga, 30. janv., LETA. Šodien Rēzeknes pašvaldībā notiks darba grupas sēde par koncertzāles "Gors" nākotni, noskaidroja aģentūra LETA.
Pašvaldībā skaidro, ka šonedēļ tā "atkārtotā vēstulē lūdza Kultūras ministrijai (KM) sniegt priekšlikumu pamatojoš
...
Bartaševiča vadītā dome neredz vajadzību ļaut VZD apsekot mēra sievas īpašumu
LETA 30.01.2026
Rīga, 30. janv., LETA. Pašvaldība neredz vajadzību ļaut Valsts zemes dienestam (VZD) veikt pārbaudi Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai"/LPV) sievas Olgas Bartaševičas firmas īpašumā, ko saistībā ar bažām par nelegāli
...
"Wesemann" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā pieaudzis 2,7 reizes
LETA 30.01.2026
Rīga, 30. janv., LETA. Siltumenerģijas ražošanas un inženiertīklu būvniecības uzņēmums SIA "Wesemann" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, strādāja ar 9,592 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,7 re
...