Stājas spēkā KP lēmums par profesionālo apskaņošanas un skatuves aprīkojuma izplatītāju karteli

Rīga, 8.nov., LETA. Stājas spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums par profesionālo apskaņošanas un skatuves aprīkojuma izplatītāju karteli, kurā iesaistīti pieci nozares uzņēmumi - SIA "SGS Sistēmas", SIA "Pro 1 Stage", SIA "Kompānija NA", SIA "3S" un SIA "Audio AE", aģentūru LETA informēja KP.

KP norāda, ka Latvijas Republikas Senāts ar 31.oktobra spriedumu ir noraidījis minēto uzņēmumu kasācijas sūdzību par KP 2017.gada lēmumu, ar kuru KP konstatēja video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju karteli.

Ņemot vērā, ka KP lēmums ir stājies spēkā, uzņēmumiem par dalību aizliegtā vienošanās valsts budžetā jāiemaksā naudas sods vairāk nekā 322 000 eiro apmērā.

Kā informē KP, 2017.gadā padome pieņēma lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošo kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi.

KP lietas izmeklēšanu uzsāka pēc tam, kad viens no aizliegtā vienošanā iesaistītajiem uzņēmumiem Iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja iestādei par iespējamo pārkāpumu, tādējādi saņemot atbrīvojumu no naudas soda.

Pārkāpums tika īstenots laika periodā no 2009. līdz 2014.gadam. Uzņēmumi pārkāpumu īstenoja galvenokārt divos veidos - aicinot konkurentus neiesniegt savus piedāvājumus un aicinot saskaņot savus piedāvājumus, lai nodrošinātu iepirkumā nepieciešamo pretendentu skaitu un konkrētā uzņēmuma uzvaru. Karteļa vienošanās kropļoja konkurenci gan Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību, gan Latvijas pilsētu, novadu pašvaldību un to kultūras iestāžu iepirkumos visā Latvijā.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, aizliegtā vienošanā piedalījās vēl deviņi komersanti - SIA "SGS Sistēmas", SIA "Diogens Audio", SIA "Kompānija NA", SIA "Pro 1 Stage", SIA "AJV grupa", SIA "Audio AE", SIA "3S", SIA "SGM" un SIA "Solavi".

Ar "Solavi" un "SGM" jau iepriekš noslēgti izlīgumi, uzņēmumiem apņemoties lēmumu nepārsūdzēt, norāda KP.

KP Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītājs Andris Eglons komentē, ka Senāta spriedums iezīmē un nostiprina KP praksē vairākkārtīgi akcentētas atziņas. Pirmkārt, Senāts cita starpā ir atzinis, ka padome drīkst savos lēmumos atsaukties uz avotiem svešvalodā un nav pamata prasīt, lai KP iztulko ikvienu tiesību avotu, uz kuru tā savā argumentācijā atsaucas. Pretējā gadījumā var tikt ierobežotas iespējas nodrošināt vispusīgi izsvērtu un kvalitatīvu argumentāciju, kā arī visu tiesību avotu tulkošana pārlieku noslogotu iestādi, ierobežojot tās resursus, kas ir paredzēti tiešo uzdevumu pildīšanai.

Otrkārt, kā uzsver Eglons, neskatoties uz to, ka kāds no karteļa dalībniekiem neveic saimniecisko darbību konkrētajā tirgū, tas tāpat var tikt saukts pie atbildības par dalību karteli, jo par konkurenci uzskata ne tikai esošu, bet arī potenciālu sāncensību starp tirgus dalībniekiem. Treškārt, KP citās lietās piemēroti naudas sodi ir vienīgi orientējoši, un dalībnieks nevar paļauties, ka iestāde konkrētajā lietā nepiemēros tos lielākus kā citās lietās. Ceturtkārt, tiesa norādījusi, ka fakts, vai fiziskai personai ir nodibinātas juridiskas attiecības ar tirgus dalībnieku, nav noteicošs apstāklis, lai konstatētu, ka fiziska persona, īstenojot aizliegtu vienošanos, ir rīkojusies konkrēta tirgus dalībnieka interesēs.

LETA jau vēstīja, ka 2017.gadā KP pieņēma lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošu kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi.

Toreizējā KP vadītāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka KP šiem uzņēmumiem kopumā piemēroja naudas sodu 373 083 eiro apmērā.

KP lietas izmeklēšanu sāka 2015.gada maijā, kad viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja KP par iespējamo pārkāpumu. Uzņēmums atklāja KP informāciju par karteli, kura ietvaros notiek informācijas apmaiņa par dalību publiskajos iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka pārkāpums īstenots laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, kartelī piedalījušies vēl deviņi komersanti - SIA "SGS Sistēmas", SIA "Diogens Audio", SIA "Kompānija NA", SIA "Pro 1 Stage", SIA "AJV grupa", SIA "Audio AE", SIA "3S", SIA "SGM" un SIA "Solavi".

Jautāts, kādi ir iepirkumi, kuros šis kartelis piedalījies, toreizējais KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička sacīja, ka tie ir visdažādākie. "Tie ir sākot no aprīkojuma iegādes iepirkumiem Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Nacionālajam teātrim, beidzot ar iepirkumiem lauku kultūras namiem. Var teikt, ka jebkura pašvaldība, kas laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam iepirkusi aprīkojumu savām kultūras iestādēm, ir cietusi no šī karteļa," skaidroja Spička.

Kopumā KP uzņēmumiem par konkurences kropļošanu piemēroja šādus naudas sodus - "SGS Sistēmas" 46 342 eiro, "Diogens Audio" 13 709 eiro, "Kompānija NA" 185 931 eiro, "Pro 1 Stage" 40 283 eiro, "AJV grupa" 9995 eiro, "Audio AE" 36 716 eiro, "3S" 12 749 eiro, "SGM" 8039 eiro un "Solavi" 19 319 eiro. Tāpat šiem uzņēmumiem piemērots aizliegums vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos.

Uzņēmums, kurš izmantoja iecietības programmas iespējas un pirmais ziņoja KP par aizliegto vienošanos, saņēma pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda un gadu ilgā lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Savukārt, ņemot vērā to, ka "Diogens audio" lietas izmeklēšanas laikā sadarbojās ar KP un pēc savas iniciatīvas sniedza informāciju, KP nolēma šim uzņēmumam samazināt piemēroto naudas sodu. Savukārt ar uzņēmumiem "Solavi" un "SGM" KP noslēdza izlīgumu, kas paredz apņemšanos nepārsūdzēt KP lēmumu tiesā daļā par konstatēto pārkāpumu un saņemt tiem piemērotā naudas soda samazinājumu.

Ābrama skaidroja, ka uzņēmumiem piemērotais naudas sods veido 2% līdz 4,5% no to pēdējā gada apgrozījuma. Ābrama arī norādīja, ka deviņi sodītie uzņēmumi ir lielākie šajā tirgū.

Saskaņā ar "Firmas.lv", "SGS Sistēmas" pērn strādāja ar 2,245 miljonu eiro apgrozījumu un 397 705 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3108 eiro. Tā īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Gatis Kidals un Normunds Eilands.

Tikmēr "Pro 1 Stage" 2022.gadā strādāja ar 1,342 miljonu eiro apgrozījumu un 68 194 peļņu. Uzņēmums reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 117 144 eiro. "Pro 1 Stage" īpašnieks ir Ivars Šenbergs.

"Kompānija NA" pērn strādāja ar 8,625 miljonu eiro apgrozījumu un 639 245 eiro peļņu. Tas reģistrēts 1994.gadā, un tā pamatkapitāls ir 213 300 eiro, bet īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Normunds Bļasāns un Aldis Janevics.

Savukārt "3S" reģistrēta 2011.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2840 eiro, un tā īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Einārs Cintiņš un Agris Galiņš. Pērn "3S" strādāja ar 819 907 eiro apgrozījumu un 143 827 eiro peļņu.

Turpretī "Audio AE" 2022.gadā strādāja ar 1,618 miljonu eiro apgrozījumu un 151 145 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 1994.gadā, tā pamatkapitāls ir 42 680 eiro, bet vienīgā īpašniece - Māra Karlivāne.