LVC piemērojusi 17 200 eiro sodu "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā

Rīga, 20.sept., LETA. VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā, aģentūrai LETA pavēstīja LVC pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.

Attiecīgā līgumsoda apmaksas termiņš bija 2023.gada 28.augusts, taču "Fima Group" līgumsodam nepiekrita un to nav apmaksājis. Tādējādi, pēc LVC pārstāvju minētā, attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem kompānijai. 

Vienlaikus LVC norādīja, ka līgumsods tiks aprēķināts arī par tiem kavējumiem, kas tiks fiksēti attiecībā uz pārējām iekārtām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

LETA jau vēstīja, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma šogad kopumā tiks ieviesta 16 valsts ceļu posmos. 

Sistēma šobrīd darbojas uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei, uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei, uz Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, uz Rīgas apvedceļa (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei un uz reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam, kā arī uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem un uz Daugavpils šosejas (A6) pirms un aiz Pļaviņām.

Tikmēr uz Bauskas šosejas (A7) kontroles sistēma būs no Tilderiem līdz Iecavai, uz Jelgavas šosejas (A8) - no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā, savukārt uz Liepājas šosejas (A9) - no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tukums (P98) un no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi līdz Silkalniem.

Uz Ventspils šoseja (A10) vidējā ātruma kontrole būs no Varkaļiem līdz Griķiem, no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi un no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu.

Tāpat kontrole būs uz valsts galvenā autoceļa Rēzekne-Daugavpils (A13) no Kovališkiem līdz Rušeņicai.

Sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tostarp vidējā ātruma kontroles posmos, izrakstīs un administrēs Valsts policija.

LVC skaidro, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību, proti, dati liecina, ka biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kuros tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

LVC norāda, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un aizliegumu apdzīt.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu atbilstoši iepirkuma rezultātiem uzstāda pilnsabiedrība "Fima Group" par līgumcenu 1,261 miljons eiro. No tās apmēram 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet apmēram 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā, proti, 2023.-2025.gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.

2022.gadā pilnsabiedrība "Fima Group" strādāja ar 3,159 miljonu eiro apgrozījumu un 2204 eiro zaudējumiem, liecina "Firmas.lv" informācija. Pilnsabiedrība reģistrēta 2009.gadā, un tās biedri ir SIA "Fima" un tā īpašnieks - Lietuvā reģistrētā "Fima".