Ceļu un maģistrāļu būvnieka "A.C.B." konsolidētais apgrozījums pērn kāpis par 43,3%

Rīga, 24.jūl., LETA. Ceļu un maģistrāļu būvnieka "A.C.B." konsolidētais apgrozījums pērn bija 150,975 miljoni eiro, kas ir par 43,3% vairāk nekā 2021.gadā, vienlaikus koncerna zaudējumi pērn saruka vairākkārt un bija 424 124 eiro, liecina "Firmas.lv".

Tostarp no kopējā apgrozījuma 145,956 miljoni eiro gūti Latvijā, 4,78 miljoni eiro - Lietuvā, bet vēl 238 658 eiro "A.C.B." koncerns 2022.gadā guva Igaunijā.

Tikmēr pati AS "A.C.B." strādāja ar 105,608 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 43,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 3,5 reizes - līdz 2,782 miljoniem eiro.

Uzņēmuma apgrozījumu veido 105,275 miljoni eiro, kas gūti Latvijā, kā arī Lietuvā gūtie 332 609 eiro.

Kā teikts finanšu pārskata vadības ziņojumā, koncerns pārskata gada laikā aktīvi turpinājis projektu realizāciju Lietuvā, tādējādi nostiprinot ģeogrāfisko tirgu un iegūstot papildus kvalifikāciju.

Līdztekus pērn turpināts darbs pie potenciāliem investīciju projektiem un jaunām tirgus iespējām.

Ņemot vērā veikto koncerna iekšējo procesu sakārtošanu, 2023.gadā "A.C.B." vadība plāno saglabāt vadošā ceļu būves grupas statusu un noslēgt gadu ar peļņu, kas ir balstīta uz jau noslēgtajiem objektu līgumiem. Papildus koncerna vadība plāno veikt jaunu biznesa segmentu attīstību, lai nākotnē diferencētu stratēģiskos riskus.

"A.C.B." koncerns 2021.gadā strādāja ar 105,361 miljona eiro apgrozījumu un 2,643 miljonu eiro zaudējumiem, savukārt uzņēmums "A.C.B." strādāja ar 73,741 miljona eiro apgrozījumu un 794 095 eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 12 477 241 eiro. "A.C.B." patiesais labuma guvējs ir Valdis Lejnieks.

LETA jau vēstīja, ka Konkurences padomes (KP) par dalību ceļu būves kartelī sodītais uzņēmums "A.C.B." strādās pie uzņēmuma uzticamības atjaunošanas.

Kā iepriekš norādīja "A.C.B." pārstāvji, saistībā ar izmeklēšanu par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem ceļu būvniecībā laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam, "A.C.B." ar KP ir panākusi izlīgumu.

Uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka izmeklēšanas laikā attiecībā uz "A.C.B." saskatāmi iespējami konkurences tiesību pārkāpumi septiņos iepirkumos, no kuriem "A.C.B." ir uzvarējis vienā iepirkumā 2017.gadā. Minētā iepirkuma kopējā līguma summa ir 1,1 miljons eiro, kas veido 1,6% no "A.C.B." gada apgrozījuma konkrētajā periodā.

"A.C.B." pārstāvji norāda, ka iespējamie konkurences tiesību pārkāpumi saistīti ar komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņu saistībā ar plānu atklāšanu, vienlaikus nekonstatējot vienošanos par iepirkumu cenu saskaņošanu vai to iespējamo paaugstināšanu.

"A.C.B." valdes locekle Anna Priščepa norāda, ka, ar šodienas izpratni izvērtējot KP secinājumus un mērķi nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, lai koncentrētos uz valstiski nozīmīgu projektu īstenošanu, ar KP ir panākts izlīgums. Tas paredz nosacījumus uzņēmuma uzticamības atjaunošanai, kā arī soda naudu 2,9 miljonu eiro apmērā apmaksājamu saskaņā ar 42 mēnešu maksājuma grafiku.

"A.C.B." novērtē KP kā svarīgas regulējošas valsts iestādes lomu, aizsargājot uzņēmumu un sabiedrības intereses, kā arī pilnībā atbalsta tās centienus, kas vērsti uz labas prakses un atbildības veicināšanu ceļu un tiltu būvniecības nozarē. "A.C.B." pārstāvji uzsver, ka 30 gadu darbības laikā uzņēmums ir nepārtraukti attīstījies, mērķtiecīgi pilnveidojot uzņēmuma pārvaldības procesus un iekšējās kontroles mehānismus, stiprinot caurspīdīgu un atklātu uzņēmējdarbības vidi.

"A.C.B." prioritāte arī turpmāk ir strādāt, sniedzot savu ieguldījumu Baltijas autoceļu un tiltu infrastruktūras atjaunošanā, veicināt Latvijas eksportu un kopumā celt ekonomiku, īstenojot augstas kvalitātes ceļu un tiltu būvniecības pakalpojumus, nodrošinot vairākus simtus darbavietu un katru gadu nomaksājot nodokļus valstij vismaz sešu miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka KP par dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - "A.C.B.", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag", trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

KP aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA "Latvijas valsts ceļi" rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka sākotnēji KP procesuālās darbības tika veiktas pret pieciem uzņēmumiem, taču pierādījumi tika gūti tikai par aizliegtu vienošanos starp trim uzņēmumiem.

"A.C.B." piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" - 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" - 504 533,98 eiro apmērā.

KP piemērotais sods tiek aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu, tādējādi "A.C.B." tie ir 4,4% no apgrozījuma, "Ceļu pārvaldei" 3,4% no apgrozījuma, bet "Strabag" - 3,3% no apgrozījuma.

Papildus tam ar "A.C.B." un "Strabag" KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

KP konstatēja, ka aizliegtās vienošanās īstenošanā īpaša loma bija "A.C.B." pārstāvim, kurš atsevišķās tikšanās reizēs sadalīja iepirkumus starp uzņēmumiem, kā arī apkopoja informāciju par iepirkumiem tabulās. Tāpat "A.C.B." pārstāvis regulāri komunicēja ar bijušo "Latvijas valsts ceļu" pārstāvi, kur, cita starpā, tika apspriesti jautājumi par iepirkumiem. "A.C.B." pārstāvim bija pieejama informācija gan par plānotajiem iepirkumiem, gan par tādiem iepirkumiem, par kuriem pasūtītājs bija pieņēmis lēmumu nevirzīt turpmākai izpildei.