Kampaņā "Nodod motoreļļu, nevis planētu!" savāktas 30 tonnas izlietotās motoreļļas

Rīga, 12.jūl., LETA. "Latvijas kaļā punkta", "Eko osta" un citu partneru īstenotās kampaņas "Nodod motoreļļu, nevis planētu!" laikā savāktas 30 tonnas izlietotās motoreļļas no auto servisiem, lauku saimniecībām, rūpnīcām un citiem, kam ikdienā tiek uzkrātas šīs vielas, aģentūru LETA informēja kampaņas organizatori.

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 15 000 tonnu dažāda veida smēreļļu, tostarp arī motoreļļas, kas ir viens no autoservisos visbiežāk radītajiem bīstamajiem atkritumiem, kam nepieciešama speciāla apsaimniekošana. No tirgū laistā apjoma teju 10 000 tonnu šo vielu "aizplūst garām" pareizai apsaimniekošanai, radot vides piesārņojuma draudus.

"Latvijas zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis norāda, ka kampaņas laikā vērsās pie galvenajiem smēreļļu atkritumu radītājiem - autoservisiem, aicinot pieteikt izlietoto smēreļļu bezmaksas savākšanu. Lielākais izvestās smēreļļas apjoms kampaņā bija aptuveni 4000 litri no juridiskas personas un apmēram 1400 litri no fiziskas personas.

"Lai arī uz kopējā fona 30 tonnas nav ļoti liels apjoms, viens no kampaņas būtiskākajiem mērķiem bija arī atkritumu radītāju informētības veicināšana par to, kādu ietekmi uz vidi atstāj nepareizi apsaimniekota smēreļļa un kas ar to būtu jādara," norāda Zakulis.

Normatīvajos aktos ir stingri noteiktas prasības pareizai bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, tomēr "Latvijas zaļā punkta" pieredze un arī dati rāda, ka šīs prasības ne vienmēr tiek godprātīgi ievērotas, nereti - pašu atkritumu radītāju bezatbildības dēļ. Viens no lielākajiem riskiem ir pretlikumīga šo smēreļļu dedzināšana, kas kļūst īpaši aktuāla līdz ar straujām energoresursu cenu svārstībām, liekot taupīt un meklēt alternatīvus veidus, kā iegūt siltumenerģiju.

"Latvijas zaļais punkts" aicina apkurē neizmantot bīstamos atkritumus vai citus ķīmiskas vielas saturošus materiālus, jo tas var būtiski ietekmēt ne vien dabas piesārņojumu, bet arī atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.

"Latvijas zaļais punkts" vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka jebkāda veida sadzīves vai bīstamo atkritumu dedzināšana ir aizliegta. To var darīt tikai specializētās krāsnīs, saņemot atbilstošu Valsts vides dienesta atļauju, kas pārliecinās un apliecina, ka izmantotās iekārtas atbilst vides aizsardzības prasībām. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods, tomēr daudz vairāk nekā no soda būtu jābaidās no bezatbildīgas rīcības sekām uz vidi, kā arī augstajiem ugunsdrošības riskiem.

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka SIA "Latvijas zaļais punkts" pērn strādāja ar 10,442 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa saruka 2,3 reizes - līdz 2,158 miljoniem eiro. Uzņēmums reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro. "Latvijas zaļā punkta" īpašnieks ir SIA "Eco Baltia vide", kas ietilpst AS "Eco Baltia" koncernā.

"Eko osta" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,162 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2022.gadu vēl nav pieejami, bet 2021.gadā "Eko osta" strādāja ar 5,203 miljonu eiro apgrozījumu un 1,118 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma 95% daļu pieder Andrejam Laškovam, bet 5% - SIA "DKD Logistic", kura īpašnieks ir Edgars Bahmanis.