Papildināta - No amata atlaists "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Kleinbergs

(Papildināta visa ziņa.)

Rīga, 9.febr., LETA. No amata atbrīvots VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, ceturtdien preses konferencē informēja LDz padome.

Atklāts konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet patlaban LDz valdē darbu turpinās Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode - Andrūsa.

Kleinbergs darbu LDz valdes priekšsēdētāja amatā pārtrauks piektdien, 10.februārī.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange komentēja, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un LDz, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuram tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. "LDz šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz - paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik LDz pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas," atzīmēja Lange.

Tomēr, lai uzņēmums spētu ilgtspējīgi strādāt, tam ir pastāvīgi jādomā par efektivitāti, izmaksu optimizāciju un iespēju augt un attīstīties pat situācijās, kad atrast izaugsmes iespējas šķiet grūti vai teju neiespējami, piebilda Lange.

Viņš arī skaidroja, ka padome ir daudzkārt diskutējusi ar LDz valdi par to, kāda ir LDz plānotā attīstības stratēģija turpmākajiem periodiem, kā tiks palielināti starptautisko un vietējo kravu pārvadājumu apjomi un kāda ir optimālā LDz loma Latvijā esošās 1520 milimetru un jaunbūvējamās 1435 milimetru platuma sliežu ceļu infrastruktūras sinerģijas izveidē un pārvaldīšanā nākotnē.

"Tomēr šo diskusiju rezultātā secinājām, ka LDz padomes un valdes priekšsēdētāja Kleinberga skatījums uz LDz nākotnes attīstību atšķiras, tādējādi LDz padome pieņēma lēmumu Kleinbergu no LDz valdes priekšsēdētāja amata atsaukt," sacīja Lange.

Kā būtiskākās atšķirības Kleinberga uzskatos un padomes vīzijā padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Liepiņš uzskaitīja izmaksu mazināšanas jautājumus, procesu pārskatīšanas jautājumus, kā arī domstarpības par iekšējās kontroles un auditu neatkarību un pieejamo investīciju realizāciju pilnā apjomā. Tāpat līdzšinējais valdes priekšsēdētājs neesot noslēdzis daudzgadu vīziju par dzelzceļa infrastruktūras un finansēšanas modeli.

"Tie ir aspekti, kurus mēs redzam, ka jaunā sastāvā varētu veikt ātrāk un kvalitatīvāk," atzīmēja Liepiņš.

Taujāts par iespējamiem pārkāpumiem, Lange apstiprināja, ka Kleinbergs nav veicis darbības, par kurām būtu jāvēršas tiesībsargājošās institūcijās. "Nekādus pārkāpumus, pilnvaru pārkāpumus vai nolaidību rīcībā mēs valdes priekšsēdētāja darbā neesam konstatējuši," uzsvēra Lange.

Padomes loceklis Reinis Ceplis iestarpināja, ka viedokļi galvenokārt atšķiras par to, kā lietas ir jādara, nevis kas tiek darīts. "Šie jautājumi nav tikai par zaudējumiem vai zudumiem. Šie ir jautājumi par to, kā mēs sekojam līdzi savam darbam, un tur mums ir atšķirīgi viedokļi, kā to darīt," sacīja Ceplis.

Padomes pārstāvji arī norādīja, ka Kleinbergam tiks izmaksāta kompensācija, kas nepārsniedz divu algu apmēru, taču konkrētāku skaitli neminēja.

Vaicāti par to, vai plānota vēl kāda LDz vadošo amatpersonu atstādināšana, padomes pārstāvji norādīja, ka tā nav viņu kompetence, jo par darbiniekiem, kas atrodas valdes pakļautībā, atbild pati valde.

Iepriekš jau vēstīts, ka sašķobījies valdes priekšsēdētāja Kleinberga krēsls. Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" vēstīja, ka ar Kleinberga darbu neesot apmierināti uzņēmuma padomes locekļi.

Kleinbergs ir valdes priekšsēdētājs kopš 2020.gada 7.aprīļa, liecina "Firmas.lv" dati. Tiesa, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kleinbergs LDz valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku iecelts jau 2019.gada 12.augustā.

"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika", kā arī infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", kuram 2022.gada maijā sākts likvidācijas process.

LDz koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 249,177 miljoni eiro, kas ir par 1,9% mazāk nekā 2020.gadā, bet koncerns guva peļņu 3,909 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

LDz reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 327 621 636 eiro.