Būvuzņēmēju apvienība: "Būvkores" nespēja paveikt saistības ir sekas pasūtītāju neelastībai un būvuzņēmēja nespējai novadīt riskus

Rīga, 10.janv., LETA. Būvfirmas "Būvkore" nespēja kvalitatīvi paveikt uzņemtās saistības vienlaicīgi vairākos objektos, visticamāk, ir sekas gan pasūtītāju neelastībai publiskos iepirkumos, gan arī būvuzņēmēja nespējai būtisku tirgus izmaiņu rezultātā novadīt riskus, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāvji.

Apvienības pārstāvji uzsver, ka kvalitatīva būvdarbu izpilde ir atkarīga ne tikai no piedāvātās zemākās cenas, bet arī risku izvērtējuma, kvalifikācijas prasībām un iepirkuma līguma.

Šī gada 8.janvāra Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" atspoguļotais gadījums, kad būvuzņēmējs "Būvkore" vienlaicīgi vairākos objektos nespēja kvalitatīvi paveikt uzņemtās saistības, visticamāk, ir sekas gan pasūtītāju neelastībai publiskos iepirkumos, gan arī būvuzņēmēja nespējai būtisku tirgus izmaiņu rezultātā novadīt riskus. Būvuzņēmēju apvienības pārstāvji norāda, ka šādi piemēri ietekmē nozares reputāciju un neveicina publisko iepirkumu sistēmas attīstību, kā rezultātā zaudētāji būs gan pasūtītāji, gan būvuzņēmēji.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības ieskatā neatkarīgi no tā, vai objekts tiek būvēts kā augstas gatavības projekts, vai ierastā procedūrā, pasūtītāja kompetencei arī ir izšķiroša nozīme projekta vadībā. Izpildot vairākus nosacījumus, pasūtītājs var daudz pārliecinošāk īstenot savas būvniecības ieceres.

Būvuzņēmēju apvienības pārstāvji norāda, ka pasūtītājiem jāvērtē projekta riski un atkarībā no katra iepirkuma specifikas jāveido gan kvalifikācijas kritēriji, gan iepirkuma līgumu nosacījumi. Tāpat pasūtītājam jāvērtē saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo bieži izvēloties piedāvājumu tikai pēc zemākās cenas kritērija, vēlāk pasūtītājam rodas problēmas saistībā ar būvdarbu kvalitāti un izpildes termiņiem.

Attiecībā uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanu, Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir publicētas vadlīnijas. Tajās sniegti piemēri, kā izvērtēt projektus, kuros pasūtītājam ir ļoti būtiski, lai līgums tiek izpildīts pēc iespējas ātrāk vai noteiktā termiņā.

Turklāt, jāņem vērā, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar būvuzņēmējiem ir izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai saistībā ar Krievijas karu Ukrainā un tā rezultātā izraisīto neprognozējamo būvmateriālu cenu sadārdzinājumu un piegādes traucējumiem. Tāpēc esošo līgumu savlaicīgi grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai, skaidro Būvuzņēmēju apvienības pārstāvji.

Apvienībā uzsver, ka augstas gatavības projektu īstenošana nevar būt pretrunā ar kvalitatīvu būvniecību. Pēc Latvijas Būvuzņēmēju apvienības aprēķiniem valsts pārvalde 2021.gadā piešķīra papildus aptuveni 200 miljonus eiro publiskās investīcijas infrastruktūras un ēku projektiem, kas Covid-19 laikā būvniecības nozarei neļāva strauji krist, uzturēja kopējās Latvijas tautsaimniecības aktivitātes un nodrošināja daudziem darbu.

Jau ziņots, ka neizpildīto darbu dēļ vairākas iestādes lēmušas lauzt līgumu ar būvfirmu SIA "Būvkore", svētdien, 8.janvārī, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Būvfirmas veiktie darbi tiek finansēti no līdzekļiem, ko 2021.gadā papildus piešķīra būvniecībai, lai sildītu ekonomiku. Programmas mērķis bija ātri uzsākt un ātri pabeigt būvdarbus, tomēr tas nav izdevies.

"Būvkore" 2021.gadā valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumos ieguva deviņus pasūtījumus par kopējo summu 13 miljoni eiro, kas ir aptuveni trīsreiz vairāk nekā uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījums.

2021.gada augustā "Būvkore" uzvarēja divos Valsts izglītības un attīstības aģentūra (VIAA) izsludinātajos būvdarbu iepirkumos - par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jumta atjaunošanu un pārejas pārbūvi - ar iepirkuma summu 752 293 eiro, kā arī par Rīgas Tūrisma un radošās industrijas dienesta viesnīcas pārbūvi ar iepirkuma summu 3,407 miljoni eiro.

Tāpat "Būvkore" uzvarējusi "Salaspils veselības centra" rīkotajā konkursā par dzīvojamās mājas pārbūvi par sociālās aprūpes centru, kas arī bija jāpabeidz 2022.gadā.

"De facto" vēsta, ka jumta atjaunošana Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma ēkai sākta oktobrī, neizmantojot pagaidu jumtu, lai gan konkursa dokumentācijā norādīts, ka nepieciešamības gadījumā tāds jāuzliek, lai aizsargātu ēku no nokrišņiem. Rezultātā tehnikuma ēka kopš pagājušā gada janvāra applūdusi vairākkārt.

Problēmas novēršanā iesaistījušies gan pilsētas būvinspektori, gan Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas aizliedza ekspluatēt daļu no augšējo stāvu telpām, uzskatot, ka tās ir bīstamas.

Tehnikuma ēkas remontam līdzekļi tika iedalīti 2021.gada pavasarī, un tobrīd svarīgākais nosacījums bija, lai projekti būtu tādi, kurus var sākt jau tajā pašā gadā un 2022.gadā pabeigt.

Raidījums vēsta, ka VIAA, kas ir darbu pasūtītāja Mākslas un mediju tehnikumā, šobrīd ir nonākusi strupceļā arī ar citu projektu, ko "Būvkorei" vajadzēja pabeigt līdz gadumijai. Pasūtītājs piekrita termiņu pagarināt līdz februārim, tomēr, redzot darbu veikšanas tempu, visticamāk ēkas pārbūvi nepabeigs arī līdz vasarai, kad ēkā bija iecerēts izmitināt Dziesmu svētku dalībniekus.

VIAA Izglītības infrastruktūras projektu departamenta Projektu vadības nodaļas vadītāja vietnieks Mārcis Zitmanis raidījumam norādīja, ka "Būvkore" jau ir brīdināta par līguma laušanu.

Tāpat lēmumu par līguma laušanu pieņēmusi Nacionālā mākslu vidusskola.

Būvobjektu kontroles nodaļā iesaka pasūtītājiem lieki nenogaidīt un, saskaroties ar būvdarbu veicēju iespējamiem pārkāpumiem, par notiekošo ziņot būvinspektoram.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Būvkore" 2021.gadā strādāja ar 3,869 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,4% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta 674 252 eiro zaudējumus, pretēji peļņai 2020.gadā.

"Būvkore" reģistrēta 2010.gadā un kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma kapitālā 80% pieder Kristapam Pielēnam-Pelēnam, savukārt 20% - Haraldam Pielēnam-Pelēnam.

Ar uzņēmuma vadību raidījumam klātienē aprunāties neizdevās, taču Kristaps Pielēns-Pelēns e-pastā norādīja uz virkni problēmu, ar ko būvnieki esot sastapušies nosauktajos būvobjektos, piemēram, neprecīzi projekti un dažādi apstākļi, kuru dēļ laikus nav bijis iespējams uzsākt darbus, kā arī faktiskā situācija izrādījusies atšķirīga no iepriekš prognozētā.

"Pirms līgumu parakstīšanas izvērtējām un daļēji pārklājās ne vairāk par pusi no objektiem. Taču šo ļoti lielo un īpašo laikietilpīgo izmaiņu dēļ pilnībā tika izjaukti mūsu darbu izpildes plāni-grafiki," raksta uzņēmuma līdzīpašnieks. Viņš pats apgalvo, ka visa jumta plakne Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā ir pabeigta.