Aptauja: Pēdējo gadu laikā Baltijas valstu iedzīvotāji kļuvuši taupīgāki pret energoresursu patēriņu

Rīga, 29.sept., LETA. Pēdējo gadu laikā Baltijas valstu iedzīvotāji kļuvuši taupīgāki pret energoresursu patēriņu - ja vēl 2019.gadā par taupīgumu domāja 80%, tad šogad jau 83,1%, liecina pētījumu kompānijas "Brand Capital" veiktā aptauja.

Taupīgākā sabiedrības daļa ir gados vecāki cilvēki - vecumā no 55 līdz 74 gadiem, visās trīs valstīs pārsniedzot 90% robežu.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis stāsta, ka Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisītās sekas patlaban daudzus spiež būtiski mainīt paradumus. Viņš arī norāda, ka, vērtējot aptaujas rezultātus, redzams, ka latvieši pagaidām par taupību domā mazāk nekā kaimiņi - īpaši respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem, starp kuriem taupīt energoresursus cenšas vien 67% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 78% un 83%.

"Vienlaikus šajā vecuma grupā Latvija starp pārējām Baltijas valstīm pozitīvi izcēlusies attiecībā uz vidi," atzīmē Zakulis, piebilstot, ka, ja kopējos rezultātos interese par vides aizsardzību Baltijas valstīs ir kritusies no 29,4% pērn uz 27,6% šogad, tad Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 24 gadiem ir lielu soli priekšā - interese par vidi ir 38% jauniešu.

Šogad aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts viedoklis arī par saules un vēja enerģijas parku izveidi. Pozitīvu vērtējumu tam pauda 81,9% Baltijas iedzīvotāju, no kuriem lielākais atbalsts bijis Lietuvā - 85,1%, kam seko Latvija - 80% un Igaunija - 78,7%.

Kaukulis skaidro, ka Lietuvas pozīcija šajā jautājumā ir saprotama, jo alternatīvos enerģijas veidus tā izmanto jau salīdzinoši sen, tostarp kā resursu enerģijas ieguvē izmantojot arī atkritumus. "Savukārt Latvijai vēl ir ko darīt, lai efektīvi izmantotu pārstrādei nederīgo atkritumu masu kā kurināmo un palīdzētu mazināt Latvijas atkarību no ārējiem energoresursu piegādātājiem," komentē "Latvijas Zaļā punkta" direktors.

Kā norāda "Latvijas Zaļais punkts", salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijai vienīgajai aptaujā bija pozitīvs kāpums jautājumā par iepirkšanās paradumiem. Tam uzmanību iepērkoties pievērš 74% aptaujāto latviešu, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā. Vienlaikus Igaunijā un Lietuvā, neskatoties uz šā gada kritumu (-2,8% un -4,4%), kopumā dabas resursu taupība ir aktuālāka - to sakās darām attiecīgi 74,1% un 80,4% aptaujāto. Zīmīgi, ka arī šajā jautājumā atbildīgākie iedzīvotāji visās trīs valstīs bijuši vecumā no 55 līdz 74 gadiem, uzsver organizācijā.

Iedzīvotāju aptauja veikta pētījuma "Brand Capital" ietvaros 2022.gada jūlijā un augustā, aptaujājot kopumā 2805 ekonomiski aktīvo Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, no kuriem Latvijā aptaujāti 1000. Aptauju tiešsaistē veica pētījumu aģentūra "Rait".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latvijas Zaļais punkts" pērn strādāja ar 10,925 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā 2020.gadā, un uzņēmuma pelņa pieauga 3,8 reizes un bija 4,912 miljoni eiro.

"Latvijas Zaļais punkts" reģistrēts 2000.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro. "Latvijas zaļā punkta" akcionārs ir AS "Eco Baltia".