Aptauja: Latvijā 31,9% iedzīvotāju pēdējā gada laikā naudu nav krājuši

Rīga, 30.aug., LETA. Latvijā 31,9% iedzīvotāju pēdējā gada laikā naudu nav krājuši, bet 22,9% uzkrājumu nav vispār, liecina kreditēšanas un finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "IPF Digital", kas Latvijā strādā ar zīmoliem "Creditea" un "Credit24", un pētījumu centra "Kantar" veiktais Latvijas iedzīvotāju finanšu labklājības aptauja "Wellbeing 2022".

Vienlaikus 36,3% iedzīvotāju atzīst, ka ir krājuši naudu, katru mēnesi atliekot noteiktu summu, vai summu, kuru varējuši atļauties iekrāt. Vēl 27,5% iedzīvotāju norāda, ka ir atlikuši "nedaudz līdzekļu", kad vien iespējams, taču ne katru mēnesi. 

Kompānijā norāda, ka spējai iekrāt nav būtiskas atšķirības dzimumu starpā, taču nedaudz vairāk vīriešu atzīmē, ka spēj iekrāt noteiktu summu katru mēnesi, kamēr vairāk sievietes katru mēnesi spēj iekrāt vismaz kādu summu, taču ne noteiktu summu katru mēnesi.

"IPF Digital" vadītājs Latvijā Edgars Kalniņš informē, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir nedrošā finanšu situācijā un viņiem nav iespēju atlikt naudu, vai arī paļauties uz uzkrājumiem. Augstas inflācijas apstākļos tas nozīmēs, ka šīs iedzīvotāju grupas būs spiestas cik iespējams pārskatīt izdevumu grozu, samazinot tēriņus visam, kas nav pirmās nepieciešamības vajadzības. 

Kalniņš piebilst, ka šīs cilvēku grupas būs īpaši jūtīgas pret strauju komunālo maksājumu rēķinu pieaugumu. Cenu pieaugums plašā patēriņu groza lokā, visdrīzāk, ietekmēs arī to cilvēku finanšu drošību, kas līdz šim ir spējuši iekrāt noteiktu līdzekļu daļu un gaidāma regulāras uzkrāšanas disciplīnas pasliktināšanās un esošo uzkrājumu mazināšanās.

Aptauja atklāj, ka, zaudējot galveno ienākumu avotu, vismaz sešus mēnešus līdzšinējo dzīves kvalitāti spētu nodrošināt 32,6% Latvijas iedzīvotāju, bet trīs mēnešiem iekrājumu pietiktu 12,7% iedzīvotāju. 

Mazāk nekā trīs mēnešus dzīves izdevumus varētu nodrošināt vēl 22,9% pētījuma respondentu. Savukārt 22,9% iedzīvotāju atzīmē, ka tiem uzkrājumu nav vispār.

Aptauja veikta 2022.gada maijā-jūnijā, kopumā Latvijā aptaujājot 501 cilvēku.

"IPF Digital" darbojas Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Austrālijā un Meksikā. "IPF Digital" pieder finanšu tehnoloģiju un kreditēšanas zīmoli "Creditea", "Credit24" un "Hapi Pozyczki". "IPF Digital" ir daļa no "International Personal Finance Group", kas ir reģistrēts Lielbritānijā un kura akcijas kotē Londonas fondu biržā. 

"IPF Digital Latvia" 2021.gadā strādāja ar 19,806 miljonu eiro apgrozījumu un guva 5,617 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2007.gadā, un tā pamatkapitāls ir 6 599 998 eiro. "IPF Digital Latvia" īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "IPF Digital".