"Depozīta iepakojuma operatora" vadītājs: Būs rūpīgi jāizsver, kādus iepakojuma veidus vēl pievienot depozītu sistēmai

Rīga, 13.okt., LETA. Būs rūpīgi jāizsver, kādus iepakojuma veidus vēl pievienot depozītu sistēmai, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Viņš minēja, ka iepakojuma apmēru un veidu, kas ietilpst depozīta sistēmā, nosaka likums, un viens no priekšnosacījumiem, kas tika izvirzīts no likumdevēju puses, bija būt gataviem tam, ka iepakojumu klāsts var tikt paplašināts. Taču ir rūpīgi jāizsver, kāds iepakojuma veids tiks likts klāt, ko nozīmē šāda iepakojuma veida pievienošana. 

"Manuprāt, ir jāpievieno tādi iepakojuma veidi, kuru apsaimniekošana nenotiek pēc tradicionālām metodēm un principiem. Depozīta sistēmas ieviešana jau neatceļ dalīto atkritumu vākšanu un šķirošanas iespējas pie katra mājokļa. Depozīta sistēma nenozīmēs pārorganizēt visu atkritumu plūsmu uz veikaliem, šāds modelis nav pareizs. Būtu neefektīvi, ja mēs sāktu visus iespējamos tukšos iepakojumus nest uz veikalu, kur ir nodošanas punkti, - veļas pulvera paciņas, balinātāja pudeles, šampūna iepakojumus utt. Jāatceras, ka tieši dzēriena iepakojums ir tas, ko cilvēki visvairāk lieto dabā, nevis mājās, un tā ir būtiska atšķirība, jo depozīta sistēma tiek ieviesta ar domu veidot sakoptāku vidi ap mums. Veļas balinātāju nelietojam piknikā, tādēļ nav jāveido sistēma, kas piespiestu cilvēku to aiznest uz pārstrādi, šajā gadījumā - lielveikalu," sacīja Stūrītis.

Vienlaikus "Depozīta iepakojuma operatora" vadītājs piebilda, ka, pēc viņa domām, depozīta sistēmai varētu pievienot vīna pudeles, stiprā alkohola pudeles, bet pirms šāda lēmuma pieņemšanas nepieciešami rūpīgi aprēķini un izvērtējums.

Stūrītis norādīja, ka viena no depozīta sistēmas operatora pamatfunkcijām ir savāktā iepakojuma uzskaite, iepakojuma sašķirošana pa veidiem un sagatavošana pārstrādei, proti, lai materiāls būtu tīrs, bez piemaisījumiem, atdalītas caurspīdīgās pudeles no krāsainajām, tērauda bundžas no alumīnija, jo šāda šķirošana palielina materiāla izmantošanas iespējas. Pēc tam savāktais iepakojums tiks sagatavots pārstrādei un nodots tālāk.

Jautāts, vai, ieviešot sistēmu, izdosies noturēties sākotnēji plānotā finansējuma ietvaros, Stūrītis sacīja, ka tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp no apmēra, ko pirmajā gadā izdosies savākt, no sabiedrības iesaistes, no reālā tirgus lieluma. 

"Kā jebkurā plānā, ir pozīcijas, kurās esam jau ietaupījuši, un ir pozīcijas, kur nepieciešams lielāks finansējums. Pagaidām radikālas novirzes no plāna, kas varētu apdraudēt sistēmu, nav. Piemēram, viena no pozīcijām, kurā esam spējuši ietaupīt, ir taromātu izmaksas, kuras sākotnēji plānojām lielākas. Tāpat redzam, ka būs lielāka maksa tirgotājiem par apsaimniekošanu. Pašlaik ar tirgotājiem šo jautājumu apspriežam, un domāju, ka mēs radīsim kopsaucēju. Maksa, ko operators piedāvā, ir pārējo Baltijas valstu līmenī," teica Stūrītis.

Tāpat viņš atzina, ka šobrīd uzņēmumam nav iemesla būt neapmierinātam ar izvēlētajiem taromātu modeļiem.

"Mēs esam pārliecināti par tehniskajām specifikācijām, iespējām, kas ir nākušas kombinācijā ar zemāko cenu. Tādēļ bija viegli pieņemt lēmumu. Svarīga bija arī uzņēmuma pieredze īsā laikā ieviest projektu. Mums četros ar pusi mēnešos ir jāuzstāda vairāk nekā 800 taromātu. Tādēļ mums bija svarīgi, ka uzņēmumam "Tomra" bija pieredze ar depozīta sistēmas ieviešanu Lietuvā. Jāatceras, ka variants, kad operators centralizēti piedāvā nodrošināt ar iekārtām tirgotājus, līdz šim ir bijis tikai Lietuvā, un tagad arī Latvijā. Visās citās valstīs izvēle iegādāties taromātu un tā piegādātāju ir brīva izvēle un lēmums. Arī Latvijā tirgotāji var iegādāties taromātus paši, neizvēloties "Depozīta iepakojuma operatora" piedāvājumu," teica Stūrītis.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā nododamā iepakojuma klāsts jau sākotnēji būs lielāks nekā daļā citu Eiropas valstu, piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā stikla iepakojums nav iekļauts depozīta sistēmā. Ir arī atsevišķas valstis, kur depozīta sistēmā nav iekļauts plastmasas iepakojums. 

Jau vēstīts, ka depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022.gada 1.februārī. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,1 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai "Depozīta iepakojuma operators". Latvijā kopumā plānots uzstādīt 800 līdz 1000 taras pieņemšanas automātu jeb taromātu.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" reģistrēta 2020.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieki ir "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), "Cēsu alus" (12,05%), "Cido grupa" (12,05%), "PET Baltija" (12,05%), "Aldaris" (12,05%) un Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).

Visu interviju lasiet: https://leta.lv/plus/5E64831A-35F5-47D3-B7F0-504B73892D1A/