Rīga, 16.sept., LETA. Mazumtirdzniecības nozare Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju lēcienu, ceturtdien mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" pētījuma prezentācijā sacīja tirgotāja Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļena Popjonoka.
Viņa norādīja, ka nozare kopumā ļoti reaģē uz dažādiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, un pēdējo 20 gadu laikā tas Latvijā bija redzami izteikti.
Popjonoka stāstīja, ka, tuvojoties Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, bija posms, kad Latvijā ienāca vairāki jauni tirgus spēlētāji, tajā skaitā "Maxima". Latvijā parādījās jauna formāta veikali, kā piemēram, hipermārketi, un aizvien lielāku lomu ieņēma dažādas tirgotāju akcijas un mārketinga aktivitātes, kas pirms tam nebija izplatītas.
Pēc iestāšanās ES Latvijas iedzīvotājiem parādījās plašākas iespējas ceļot un redzēt citu valstu piedāvājumus, tādēļ pieprasījums pēc dažāda veida iepriekš Latvijā mazāk redzētiem produktiem, piemēram, bioloģiskās pārtikas, stāstīja Popjonoka.
Savukārt globālā ekonomikas krīze, sākot no 2008.gada, nenovēršami atstāja iespaidu arī uz mazumtirdzniecības nozari Latvijā, jo mazinājās iedzīvotāju pirktspēja. Kā skaidroja "Maxima Latvija" pārstāve, šajā laikā cenas kļuva par ļoti būtisku izvēles faktoru iedzīvotājiem un dažādas tirgotāju atlaižu akcijas spēlēja lielu lomu.
Īpaši grūts laiks šis bijis mazajiem tirgotājiem, jo daudzi no tiem, nespējot pārvarēt krīzi, darbu beidza, konsolidējās vai pievienojās kādai franšīzei. "Šo posmu varam dēvēt par tirgotāju konsolidācijas posmu" sacīja Popjonoka.
Savukārt laiku kopš 2012.gada Popjonika nodēvēja par tirdzniecības digitalizācijas periodu, jo mazumtirgotājiem bija jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai un arī pircēju prasību maiņai.
Viņa norādīja, ka "Maxima" 2012.gadā bija pirmais un ilgu laiku vienīgais pārtikas mazumtirgotājs, kurš ieviesa e-veikalu. Savukārt 2016.gadā Latvijā aizvien populārākas kļuva bezkontakta maksāšanas iespējas, un gada nogalē šādu iespēju pircējiem sagādāja vairums tirgotāju.
Vienlaikus Covid-19 krīze bijusi vēl viens būtisks faktors dažādu invoatīvu risinājumu ieviešanā mazumtirdzniecības nozarē, atzina Popjonoka. Turklāt pandēmijas apstākļos tas bija jādara ļoti ātri, viņa piebilda. "E-komercija šajā laikā uzplakua tik ļoti, cik parastos apstākļos tas būtu noticis piecu gadu laikā," sacīja Popjonoka.
Jau vēstīts, ka "Maxima Latvija" 2020.gadā strādāja ar 878,069 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 13,8% un bija 31,305 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Kompānija "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "Lincoln Land Erste", bet patiesais labuma guvējs ir Nerijs Nums. Uzņēmums ir daļa no holdinga kompānijas "Maxima Grupe".
"Maxima Latvija": Mazumtirdzniecības nozare pēdējo 20 gadu laikā piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi
LETA 16.09.2021
Apsver iespēju paplašināt dienas stacionāra pakalpojumus Kuldīgas slimnīcā
LETA 10.02.2026
Rīga, 10. febr., LETA. Nacionālais veselības diensts (NVD) ir gatavs piešķirt papildu ambulatoro pakalpojumu kvotas un pārskatīt iespējas paplašināt dienas stacionāra pakalpojumus Kuldīgā, īpaši ginekoloģijā un traumatoloģijā, pēc sarunām ar slimnīca
...
Ventspils pašvaldība saglabās līdzdalību Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā
LETA 10.02.2026
Rīga, 10. febr., LETA. Ventspils dome sēdē nolemts saglabāt pašvaldības līdzdalību "Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā", aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Pašvaldība uzsver, ka slimnīca uztur un attīsta kvalitatīvu primāro un sekundāro ambulatoro
...
LLKC: Bargā ziema apdraud augļu un ogu dārzus
LETA 10.02.2026
Rīga, 10. febr., LETA. Augļu un ogu dārzus šajā ziemā apdraud nesasalusi zeme zem sniega kārtas, grauzēju bojājumi, sakņu kakla izžūšana, kā arī jauniem dzinumiem pastāv nosalšanas risks, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītī
...