Biznesa parka vadītājs: Atveseļošanās un noturības mehānisma īstenošanā jāiesaista industriālo platību attīstītāji

Rīga, 29.apr., LETA. Atveseļošanās un noturības mehānisma īstenošanā jāiesaista arī profesionāli industriālo platību attīstītāji, aģentūrai LETA pauda SIA "NP Jelgavas Biznesa Parks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Viņš norādīja, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma programmas ietvaros, lai samazinātu nevienlīdzību reģionos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāns paredz veidot piecus jaunus industriālos parkus dažādos reģionos. Pamatā līdzekļus plānots piešķirt pašvaldībām.

"Nekustamā īpašuma nozares un uzņēmēju vērtējumā šāda pieeja kropļo konkurenci, jo rada pašvaldībām iespēju nodarboties ar uzņēmējdarbību programmā, kur uzņēmēji paši var radīt adekvātu piedāvājumu, un šādas pieejas neefektivitāti pierāda līdzšinējā pieredze, kur pašvaldību attīstītas ražošanas ēkas daudzviet Latvijā stāv tukšas," komentēja Kučinskis.

Viņš uzskata, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums industriālajiem parkiem jāorientē ne tikai pašvaldību virzienā, bet mehānisma īstenošanā jāiesaista arī profesionāli industriālo platību attīstītāji.

"Programmas ietvarā pašvaldībām būtu jāveic zemes platību labiekārtošana, respektīvi, jāveido infrastruktūra, bet, tā kā attīstītāji pārzina tirgu un potenciālos nomniekus, ēku projektēšana, būvniecība un operēšana jāveic tiem," pārliecināts Jelgavas parka vadītājs.

Jau ziņots, ka aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās "NP Jelgavas biznesa parkā", kuros ieguldīti trīs miljoni eiro. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 kvadrātmetri. Pašlaik visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

Kopējās investīcijas darbos ir trīs miljoni eiro. Kučinskis skaidroja, ka tajās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā. "Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi," uzsvēra Kučinskis.

Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares. Teritorijā tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde. Līdzās sporta infrastruktūras objektu izgatavošanai un šokolādes izstrādājumu ražošanai pērn parkā sākta sejas masku izveide. Darbojas arī tipogrāfija, auto rezerves daļu veikals un kravas automobiļu pārbūve.

Kopumā NP Jelgavas biznesa parka 24 nomnieku uzņēmumos tiek nodrošinātas ap 650 darba vietu. Industriālā parka kopējā platība ir 23 hektāri ar industriālo platību vairāk nekā 71 000 kvadrātmetri.

"Firmas.lv" dati liecina, ka "NP Jelgavas Biznesa Parks" apgrozījums 2019.gadā bija 2,635 miljoni eiro, bet peļņa 493 419 eiro. Finanšu dati par pērno gadu vēl nav pieejami. Uzņēmumā īpašnieks ir Maltā reģistrēts "Nordic Partners Properties Limited".