"Jelgavas komunālie pakalpojumi": Iecere likvidēt Zemgales atkritumu poligonu sadārdzinās tarifu un apdraudēs vidi

Rīga, 30.sept., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere pāriet no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, tostarp likvidējot Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu "Brakšķi", kas pašlaik ir otrs lielākais valstī, negatīvi ietekmēs gan reģiona ekonomisko, gan ekoloģisko situāciju, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda poligona operatora SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" valdes loceklis Alvis Grīnfelds.

Informatīvajā ziņojumā "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020.gada" tiek piedāvāts Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu un poligonu "Brakšķi" apvienot ar Pierīgas reģionu un izveidot Viduslatvijas reģionu ar vienu poligonu "Getliņi".

"Jelgavas komunālie pakalpojumi" kā poligona "Brakšķi" operators šādu ieceri neatbalsta, jo savāktais un poligonā "Brakšķi" ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms faktiski esot otrais lielākais valstī pēc poligona "Getliņi", pauda Grīnfelds. Turklāt poligona "Brakšķi" krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks esot 14,1 gadi, turpretī poligona "Getliņi" atlikušais ekspluatācijas apjoms esot tikai trīs gadi.

Uzņēmums prognozē, ka atkritumu apjoms, saglabājot Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu, kurā ietverta Jelgava, Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi, no 2025.gadā sasniegs 50 000 tonnu. Turklāt Zemgales reģionā ir otrs lielākais atkritumu apjoma pieaugums valstī.

"Ņemot vērā, ka poligonā "Brakšķi" gada laikā iebrauc vairāk nekā 3000 specializēto smago kravas atkritumvedēju automašīnu, tā slēgšanas gadījumā tās ik gadu būs spiestas doties uz Getliņu poligonu, šķērsojot un piesārņojot Rīgu turp un atpakaļ, un, ņemot vērā prognozēto atkritumu apjoma pieaugumu, šis skaits tikai pieaugs," uzskata Grīnfelds.

Viņš prognozē, ka pēc poligona "Brakšķi" slēgšanas Jelgavas atkritumu radītāju izmaksas saistībā ar atkritumu nogādāšanu Getliņu poligonā pieaugs par apmēram 26%, jo nepieciešama papildu tehnika, degviela, darbaspēks, darba laika patēriņš, bet Jelgavas un Dobeles novada iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums būs vēl lielāks, ko nosaka attālums līdz Getliņiem.

Tāpat līdz poligona slēgšanai 2024.gadā poligonā "Brakšķi" faktiski nebūs iespējams veikt investīcijas jau esošo pamatlīdzekļu uzturēšanai, jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot poligona tarifu, kā stacionāro ražošanas iekārtu amortizācijas periodu nosaka ne mazāk kā 15 gadi, un atlikušajā poligona darbības trīs gadu periodā ieguldījuma amortizācija nebūs iespējama. Tādējādi atkritumu šķirošanas kvalitāte cietīs, jo komersants apzināti nevairos potenciālos zaudējumus, veicot iekārtu kapitālo remontu vai nomaiņu.

"Gan no ekonomiskā viedokļa, gan iedzīvotāju viedokļa, gan vides aizsardzības viedokļa, gan arī reģionālās attīstības viedokļa poligona slēgšana ir nepamatota un netālredzīga. Par komisku un absurdu ir uzskatāma arī situācija, ka faktiski tiek apvienoti lielākie atkritumu apsaimniekošanas reģioni, un likvidēts otrs lielākais poligons, pievienojot to vislielākajam poligonam," komentēja komunālā uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka "Jelgavas komunālie pakalpojumi" kā "Brakšķu" operators ir veicis nozīmīgas investīcijas poligona attīstībā, un šo pamatlīdzekļu neamortizētā vērtība 2024.gadā vēl būs apmēram 1 087 083 eiro, kas faktiski būs norakstāmi zaudējumos, jo komunikācijas, lietotās stacionārās iekārtas un angārus nebūs iespējams realizēt.

"Tiek likvidēts Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģions, kas potenciāli 2025.gadā apsaimniekotu lielāku atkritumu apjomu gan par Ziemeļkurzemes reģionu, gan Dienvidkurzemes reģionu, - tātad tiek likvidēts lielāks un atkritumu ziņā pieaugošs reģions, bet saglabāti mazāki ar mazāku potenciālo atkritumu pieaugumu," pārliecināts Grīnfelds.

Viņš apgalvoja, ka "Jelgavas komunālajiem pakalpojumiem" ir otrs labākais kredītsaistību atlikums salīdzinājumā ar citiem poligoniem, kuru darbību paredzēts turpināt, kas norāda uz iespējamu attīstības potenciālu un stabilitāti.

Ņemot vērā iebildumus pret ziņojumā minētajiem apgalvojumiem, "Jelgavas komunālie pakalpojumi" ir vērsies ar vēstuli pie Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas ar lūgumu veikt Zemgales reģiona pašvaldību aptauju par to attieksmi pret Zemgales reģionālā poligona "Brakšķi" slēgšanu, iespējamās atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu un šādas plānotās rīcības ietekmi uz visa reģiona attīstību.

"Firmas.lv" dati liecina, ka "Jelgavas komunālo pakalpojumu" apgrozījums pērn bijis 3,698 miljoni eiro, uzņēmums cietis 22 718 eiro zaudējumus. Atkritumu apsaimniekotāja īpašnieki ir Jelgavas dome un SIA "Kulk".

Jau ziņots, ka VARAM rosina uz pusi samazināt atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaitu, teikts valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā informatīvajā ziņojumā "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020.gada".

Kā aģentūru LETA informēja VARAM, ziņojums paredz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārskatot sadzīves atkritumu reģionu robežas un poligonu funkcijas, pārejot no desmit sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem, lai efektīvāk izmantotu resursus un sasniegtu jaunos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

Atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai paredzēts veidot piecus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, kur pašvaldības apvienotas pēc teritoriālā principa, ņemot vērā prognozējamās atkritumu plūsmas un infrastruktūru.

Plānots, ka atkritumu apglabāšanas un bioloģisko atkritumu pārstrādes funkcija turpmāk tiks nodrošināta vienā no atkritumu poligoniem katrā reģionā, bet pārējie sadzīves atkritumu poligoni tiks restrukturizēti par atkritumu apsaimniekošanas centriem, specializējot funkcijas.

Īstenojot šo reformu, VARAM ieskatā, tiktu saglabātas nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas funkcijas noteiktā reģionā, piemēram, atkritumu sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, vienlaicīgi apturot tādas infrastruktūras ekspluatāciju, kuras uzturēšana nav ekonomiski pamatota.

Pašlaik Latvijas teritorija ir sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos, katrā reģionā darbojas viens sadzīves atkritumu apglabāšanas poligons.

Pašreizējā situācijā ar daudziem salīdzinoši nelieliem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, no kuriem daļa nevar nodrošināt infrastruktūras uzturēšanu, attīstību un atbilstošas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu atkritumu radītājiem, izvirzītos mērķus nebūs iespējams sasniegt, norāda VARAM.

Turklāt turpinās palielināties dalīti vākto atkritumu apjomi, kas nosaka nepieciešamību attīstīt infrastruktūru dalīti savākto atkritumu pārstrādei un derīgo materiālu sagatavošanai un pārstrādei.

Paplašinot pašvaldību iespējas sadarboties atkritumu apsaimniekošanas jomā un radot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, tiks radīta pārvaldības struktūra efektīvākai resursu piesaistei, kā arī ilgtermiņā tiks nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpilde, uzskata VARAM.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022.gada 30.decembrim jāizstrādā un jāapstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni laikposmam līdz 2027.gada 30.decembrim.