"Rīgas namu pārvaldnieks" mudina iedzīvotājus slēgt tiešos līgumus ar "Rīgas siltumu"

Rīga, 2.sept., LETA. "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) izsūtījis anketas uzņēmuma apsaimniekoto māju īpašniekiem ar piedāvātajiem risinājumiem apkures sezonas sākšanai, tostarp mudinot slēgt tiešos līgumus ar AS "Rīgas siltums".

Kā aģentūru LETA informēja RNP pārstāvis Krists Leiškalns, uzņēmuma mērķis ir mobilizēt dzīvokļu īpašniekus, lai tie pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību saistībā ar apkures sezonu, kā arī izslēgt starpnieku starp pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju.

Leiškalns skaidro, ka "Rīgas siltums" dzīvojamo māju uztver kā vienotu veselumu un, ja pilnībā nav norēķinājies kaut viens klients, siltumu varot nepieslēgt.

Ar šo aptauju RNP aicina dzīvokļu īpašniekus aktīvi iesaistīties sava īpašuma pārvaldīšanā, lai nodrošinātu saņemto pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību, kā arī lemt par situācijas risinājumu šobrīd. Tas ļautu novērst situācijas, ka atsevišķu īpašnieku saistību neizpildes dēļ, dzīvojamām mājām netiek pieslēgta apkure.

Kā piedāvātie risinājumi tiek minēta iespēja parādus segt no uzkrājumiem mājas apsaimniekošanai. Kā cita iespēja tika minēta vienošanās par pāriešanu uz tiešajiem maksājumiem "Rīgas siltumam".

Leiškalns atzina, ka lēmums par uzkrājuma novirzīšanu konkrētā siltumenerģijas parāda apmaksai negarantē, ka turpmāk neradīsies jauni parādnieki, taču tas šobrīd nodrošinās daudzdzīvokļu ēkas siltumapgādes pakalpojuma nepārtrauktību.

Saskaņā ar RNP datiem, šobrīd par siltumenerģiju klientiem ir parādsaistības vairāk nekā 10 000 000 eiro, tai skaitā lielākais vienas daudzdzīvokļu ēkas parāds ir vairāk nekā 73 000 eiro.

Lai nodrošinātu apkures pakalpojumus, ir jānokārto vismaz tās saistības, kas nav izpildītas tieši par pēdējā apkures sezonā saņemtajiem pakalpojumiem.

Kā informēja Leiškalns, pagaidām neviena RNP māja nav pieņēmusi lēmumu par tiešajiem norēķiniem ar "Rīgas siltumu". Taču šobrīd par šādu iespēju klienti izrādot lielu interesi.

"Rīgas siltumā" aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums slēdz līgumus ar visiem siltumenerģijas lietotājiem, neradot kādam priekšrocības attiecībā pret citiem. Turklāt norēķinu kārtība - tiešie norēķini vai norēķini ar pārvaldnieka starpniecību, nemaina siltumenerģijas piegādes un lietošanas nosacījumus.

Līdz ar to, gan veicot norēķinus ar pārvaldnieka starpniecību, gan pa tiešo "Rīgas siltumam", uzsākot jauno apkures sezonu, parādiem par iepriekšējos periodos patērēto siltumenerģiju ir jābūt samaksātiem pilnībā.

Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu par labu tiešajiem norēķiniem ar "Rīgas siltums", tad līguma noslēgšanai par siltumenerģijas piegādi un lietošanu visā mājā (nevis katrā atsevišķā dzīvoklī), dzīvokļu īpašnieki pilnvaro vienu personu, kas slēdz līgumu vai attiecīgu vienošanos pie spēkā esošā līguma. Ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķs līgums par siltumenerģijas piegādi un lietošanu netiek slēgts.

"Rīgas siltums" tiešo norēķinu gadījumā katram dzīvokļa īpašniekam sagatavo rēķinu - aprēķinu par patērēto siltumenerģiju dzīvoklī norēķinu periodā un nosūta to dzīvokļa īpašniekam uz norādīto pasta vai e-pasta adresi. Par rēķina - aprēķina sagatavošanu katram dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā papildus maksa 2,73 eiro bez PVN.

Ja par mājai piegādāto siltumenerģiju ir parādi, tad dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas par parāda samaksas kārtību. Piemēram, pieprasīt no pārvaldnieka aktivizēt darbu ar parādniekiem, vienoties par speciāla fonda izveidošanu parādnieku parāda segšanai līdz parāda atgūšanai, skaidroja uzņēmumā.

Šobrīd ar parādniekiem strādā ēkas pārvaldnieks, bet izvēloties tiešos norēķinus par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, šo funkciju pildīs "Rīgas siltums".

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju RNP 2019.gadā strādājis ar gandrīz 64 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 900 000 eiro zaudējumiem. Namu apsaimniekošanas uzņēmums pilnībā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Savukārt "Rīgas siltums" 2019.gadu aizvadījis ar vairāk nekā 148 miljonu eiro apgrozījumu un 1,3 miljonu eiro peļņu. AS "Rīgas siltums" akcionāri ir Rīgas dome (49%), Latvijas valsts (48,995%), AS "Enerģijas risinājumi. RIX" (2%) un AS "Latvenergo" (0,005%)