Senāts atkārtotai skatīšanai apgabaltiesā nodod LNB būvnieku prasību pret valsti par 12,1 miljona eiro piedziņu

Rīga, 18.jūn., LETA. Augstākā tiesa (Senāts) atkārtotai skatīšanai Rīgas apgabaltiesā ir nodevis Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts, aģentūra LETA uzzināja Kultūras ministrijā (KM).

Rīgas apgabaltiesa pērn oktobrī noraidīja būvnieku prasību, lemjot pretēji pirmās instances tiesai, kas to bija apmierinājusi daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā.

Ministrijā uzsvēra, ka tā pilnībā neatzīst būvnieku prasību pret Latvijas valsti KM personā par parāda piedziņu, un turpinās to pierādīt tiesā arī pēc Senāta nolēmuma.

Ministrija kā ļoti būtisku šīs lietas izšķiršanā vērtē Senāta secinājumu par būvnieku un valsts noslēgtā līguma tulkojumu, kas attiecas uz piemērojamiem statistiskajiem inflācijas/deflācijas indeksiem. Senāta spriedumā esot norādīts, ka Senāts nepiekrīt būvnieku pārstāvju argumentiem kasācijas sūdzībā, ka apelācijas instances tiesa, iztulkojot līguma punktu par statistisko indeksu piemērošanu, nav pareizi noskaidrojusi līdzēju patieso gribu.

Kasācijas instance esot konstatējusi, ka šajā daļā tiesas secinājumi ir pamatoti ar loģiskiem un racionāliem apsvērumiem. Senāts arī neesot piekritis būvnieku pārstāvju norādītajam, ka lieta izskatīta nelikumīgā tiesas sastāvā. Tomēr Senāts apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla un lieta tiks skatīta atkātoti apelācijas instances tiesā.

KM ir pārliecināta, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par LNB ēkas būvniecību, astoņu gadu laikā samaksājot būvniekam 195 miljonus eiro. Kā aģentūru LETA informēja KM pārstāve Dace Vizule, pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā valsts būvniekam pārskaitīja 2016.gada 31.decembrī, bet tagad valstij pret būvnieku neesot parādsaistību.

Gan KM, gan LNB ēkas būvuzraugs - uzņēmums "Hill International" - būvnieku prasību uzskata par papildu finansējumu pieprasījumu, kas nav nedz pamatots, nedz apmierināms. Līgums ar būvnieku tika noslēgts 2008.gada maijā, atrunājot līguma summu, kuru KM, pretēji būvnieka vairākkārtējiem ierosinājumiem, nav piekritusi grozīt.

Ministrija aicināja ņemt vērā, ka summa tika aprēķināta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā sasniedza visaugstāko punktu Latvijas vēsturē. Taču būvnieks līguma darbības vidusposmā vairākkārt centies panākt vienošanos par izmaiņām Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo būvniecības izmaksu indeksu piemērošanā, tādējādi cenšoties palielināt līguma summu.

Ar šādu rīcību būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza prasības, kas ir juridiski un finansiāli nepamatotas, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku, uzsvēra ministrijā.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā gadā Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja LNB būvnieku - pilnsabiedrības NBA - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts KM personā ir pilnībā norēķinājusies ar NBA par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Kā rakstīts, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn martā daļēji apmierināja būvnieku prasību un no KM par labu būvniekiem piedzina 9 272 319 eiro, kā arī tiesāšanas izdevumus 60 083 eiro apmērā.

Tiesā iepriekš skaidroja, ka būvnieku prasība apmierināta daļēji, proti, prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu, taču noraidīta daļās par līgumsoda, kavējuma procentu un procentu par laikā nesamaksāto procentu piedziņu.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.

NBA izveidota 2008.gadā ar mērķi īstenot LNB būvniecības projektu."Firmas.lv" liecina, ka pilnsabiedrībā apvienojušies tādi uzņēmumi kā AS "RBSSKALS", SIA "Re & Re" un SIA "Skonto būve".

2017.gadā uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 377 465 eiro apmērā, savukārt 218.gadā uzņēmums strādājis ar 3,3 miljonu eiro peļņu. Dati par 2019.gadu vēl nav pieejami.