EST: Liegums lauksaimniecības zemi iegādāties juridiskajām personām, kuru dalībnieki nepārvalda valsts valodu, ir pretrunā EP direktīvai

Rīga, 11.jūn., LETA. Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atzinusi, ka likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" normas, kuras paredz, ka tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi ir tikai tiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri ir reģistrējušies kā Latvijas iedzīvotāji, un spēj apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz B2 līmenī, neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū, izriet no EST lēmuma.

Šāds lēmums pieņemts, sniedzot prejudiciālo atzinumu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam.

Jautājums nonāca EST, jo Administratīvās rajona tiesas lietvedībā bija lieta, kurā SIA "Kob", kas pieder Vācijas pilsonim, vēlējusies iegādāties lauksaimniecības zemi, taču Madonas novada pašvaldība atteica šo darījumu, pamatojoties uz normatīvo regulējumu.

Administratīvā tiesa atzīmējusi, ka atbilstoši Latvijas tiesībām juridiskā persona var iegūt īpašumā Latvijā esošu lauksaimniecības zemi. Taču, ja juridisko personu pārstāv vai kontrolē citas dalībvalsts pilsonis, ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem. Pirmkārt, ārvalstu pilsonim Latvijā ir jāreģistrējas kā Savienības pilsonim - tas nozīmē, ka viņš vēlas Latvijā uzturēties ilgāk par trim mēnešiem, otrkārt, viņam ir jāpierāda, ka viņa latviešu valodas zināšanas atbilst tā sauktajai "B līmeņa 2. pakāpei", kura atbilst prasmei, kas ir pietiekama, lai sarunātos par sadzīves un profesionāliem jautājumiem. Šie paši nosacījumi ir piemērojami Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

EST savā atzinumā secinājusi, ka tā kā šie īpašie nosacījumi Latvijas pilsoņiem nav piemērojami, ir jākonstatē, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēta tieša diskriminācija pilsonības dēļ. Savukārt šāda diskriminācija ir tieši pretrunā ar direktīvā noteikto.

"Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka "KOB" pieder Vācijas pilsonim, un tā patiesie labuma guvēji ir divi Vācijas pilsoņi, tostarp īpašnieks. Uzņēmums 2018.gadā strādāja ar 159 979 eiro lielu apgrozījumu, bet cieta 354 533 eiro lielus zaudējumus. Uzņēmumam ir izveidojies nodokļu parāds 27 980 eiro apmērā.