VNĪ pārņēmusi uzņēmēju konfliktu izraisījušu valsts zemi Ķīpsalā

Rīga, 13.maijs, LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārņēmusi valstij piederošu zemesgabalu Rīgā, Matrožu ielā 1a, kur aptuveni daudzu gadu garumā nesakārtotu juridisku aspektu dēļ eskalējas divu uzņēmēju - SIA "Saimnieks-Serviss" un kaimiņos esošās biedrības "Latvian Sailing Teams" - savstarpējais konflikts un par zemes nomas tiesībām paralēli risinās tiesvedība, aģentūru LETA informēja VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

10 856 kvadrātmetrus lielais īpašums Rīgā, Matrožu ielā 1a VNĪ pārvaldībā nonāca pirms pusotra gada - 2018.gada nogalē, tam nebija vērtējuma un tas nebija ierakstīts zemesgrāmatā.

"Šo problēmu novērsām - VNĪ pēc zemesgabala pārņemšanas veica visas nepieciešamās, darbības, sakārtojot minētā valsts īpašuma reģistrāciju. Risinājām tālāku minētā valsts īpašuma sakārtošanu, jo, pārņemot zemesgabalu pārvaldībā, konstatējām, ka nomnieks "Saimnieks -Serviss" to ilgstoši lieto ar 2008.gadā beigušos nomas līgumu," atklāja Valkers.

Viņš norādīja, ka uzņēmums neatbrīvo zemes gabalu un nemaksā par valsts zemes izmantošanu - "Saimnieks-Serviss" parāda summa valstij no 2018.gada novembra līdz 2020.gada aprīļa beigām, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir gandrīz 25 000 eiro. Uz zemes Matrožu ielā 1a ir zemesgrāmatā nereģistrētas un ekspluatācijā nenodotas būves, kuras Rīgas domes būvvalde prasījusi pārtraukt ekspluatēt un kuras joprojām tiek lietotas - ierīkots auto detaļu veikals un autoserviss ar nepieciešamo aprīkojumu. Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā minēts, ka būvju tiesiskais valdītājs ir "Saimnieks-Serviss". Par būvju piederību pastāv strīds.

VNĪ 2019.gada nogalē vērsās Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, lūdzot palīdzību sakārtot īpašuma lietošanas statusu atbilstoši valsts interesēm un tiesiskā ceļā, informēja Valkers. Pēc minētās tiesvedības ierosināšanas, arī "Saimnieks-Serviss" cēlusi tiesā savu prasību pret valsti par nomas tiesisko attiecību atzīšanu un līguma noslēgšanu.

Zemesgabals Matrožu ielā 1 a robežojas ar citu - 1900 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu gar Daugavu, kuru 2018.gada maijā Rīgas dome uz pieciem gadiem nodevusi bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Latvian Sailing Team". Zeme pilnībā atrodas sarkano līniju robežās, dabā iela - Balasta dambis - šajā posmā nav izbūvēta, tāpēc no Matrožu ielas pa sauszemi ar transporta līdzekli šim zemesgabalam nav iespējams piekļūt. Biedrībai slēdzot līgumu, visi tiesiskie un faktiskie apstākļi bija zināmi un jautājumu par piekļuvi lietošanā nodotajam zemesgabalam, saskaņā ar līgumu, biedrībai ir jārisina pašu spēkiem, norādīja Valkers.

Rīgas domes Īpašuma departaments pērn VNĪ sniedzis informāciju, ka līgums ar biedrību nenosaka, kādā veidā būtu organizējama piekļūšana lietošanā nodotajam zemesgabalam, paredzot pašai biedrībai risināt piekļuves jautājumu. Rīgas domes Īpašuma departaments norāda, ka tā ieskatā nav lietderīga ceļa servitūta nodibināšana, bet piekļūšana zemesgabalam organizējama citu tiesisko attiecību ietvaros.

Biedrība "Latvian Sailing Team" piekļuvei Daugavas krasta zemesgabalam līdz šim izmantojusi iespēju šķērsot zemesgabalu Matrožu ielā 1a. Šā gada februārī līdzšinējā piekļuve biedrībai liegta - VNĪ Matrožu ielas 1a zemesgabalā konstatējusi ar Rīgas pilsētas būvvaldi un VNĪ nesaskaņotu mūra žoga izbūvi - aizmūrētus iebraucamos vārtus.

Minētie apstākļi veicinājuši savstarpēja konflikta eskalēšanos starp "Saimnieks-Serviss" un biedrību "Latvian Sailing Team". Abi uzņēmumi ar savām prasībām situācijas risināšanai par labu kādai no pusēm ir vērsušies pie VNĪ.

"Kā valsts kapitālsabiedrība neskaidru vēsturisko apstākļu kontekstā abu uzņēmēju strīdos šobrīd iesaistīties nevaram - ar katru uzņēmēju attiecības kārtojam likumu ietvarā. Jautājumu par valstij piederošās zemes Matrožu ielas 1a lietošanas tiesībām strīdus gadījumā pusēm saistoši novērtēt var tikai tiesa, tāpēc esam vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs, lūdzot palīdzību atšķetināt vēsturiski radušos situāciju," skaidroja Valkers, piebilstot,  ka lietas izskatīšana tiesā paredzēta septembra beigās.

Savukārt "Saimnieks-Serviss" aģentūrai LETA pauda viedokli, ka 13.maijā uzņēmums saskāries ar atkārtotu situāciju, kurā trešās puses nelikumīgi ielauzušās uzņēmuma teritorijā Matrožu ielā 7a. Uzņēmuma teritorijā ar fizisku spēku un izmantojot smago tehniku uzņēmuma teritorijas bloķēšanai iekļuvuši biedrības "Latvian Sailing Team" pārstāvji, savukārt Valsts policijas uz notikušo noraugoties no malas un neaptur prettiesisku darbību veikšanu, uzsvēra "Saimnieks-Serviss" vadītājs Ingus Grīnfogels.

"Esam šokā par Valsts policijas bezdarbību un aicinām atbildīgās amatpersonas iesaistīties un apturēt kriminālu darbību leģitimēšanu ar savu bezdarbību. Šobrīd esam bezspēcīgi un nostādīti fakta priekšā, ka sabiedrībā zināmiem cilvēkiem tiek atļauts viss, kas viņiem šķiet pareizs. Tiesiskumam tiek uzspļauts," norādīja Grīnfogels.

Viņš norādīja, ka "Saimnieks-Serviss" nonācis bezprecedenta situāciju, kurā gan VNĪ, gan Rīgas dome, gan arī Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kā arī virkne atpazīstamu uzņēmēju ar savu nereaģēšanu uz brutālu uzņēmuma teritorijas pārņemšanu un konflikta eskalāciju fiziskā vardarbībā akceptēšanu, atbalsta 90.gadu biznesa metožu atgriešanos.

Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka domstarpību būtībā ir strīds par to, vai uzņēmumam būs vai nebūs tiesības apsaimniekot teritoriju, kuru tam Rīgas brīvosta savulaik esot iznomājusi līdz 2026.gadam un kuru tas ir apbūvējis un labiekārtojis. "Dažādu juridisku manevru rezultātā" daļa īpašuma patlaban esot VNĪ pārraudzībā, kura nerīkojoties atbilstoši Ministra kabinetā noteiktajam un nepārslēdz minēto līgumu, uzskata Grīnfogels.

"Savas tiesības aizstāvam likumiskā ceļa un bijām pārliecināti, ka publiskā sektora iestādes ievēro līdzīgus principus un strīdus risina tiesiski. Taču šobrīd, redzot gan politiska līmeņa personu un judikatūras pārstāvju klātbūtni konfliktos, VNĪ aizmuguriskās darbības un policijas apzināto vai neapzināto izlikšanos neredzam notiekošo, rodas daudz jautājumu, vai tiešām uzņēmēji ir beztiesiski un valsts iestādes un Saeimas deputāti var darīt kā grib," pauda Grīnfogels.

Viņš uzskata, ka minētā situācija ir bezprecedenta un prettiesiska un pilnīgi noteikti aizstāvēs savas tiesības izmantojot visus tiesiskos līdzekļus. 

Pēc Grīnfogela teiktā, "Saimnieks-Serviss" 1996.gadā noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu uz 30 gadiem ar Rīgas brīvostu par trīs hektāru zemes īpašumu Daugavas krastā ar skatu uz Rīgas centru. Apsaimniekojot īpašumu, projektā veiktas investīcijas 1,5 miljonu eiro apmērā.

2006.gada 1.septembrī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 690 "Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu", kā rezultātā samazinājās ostas teritorijas robežas un iznomātos zemes īpašumus pārņēma valsts. Viens zemes īpašums, kas bija atbilstoši noformēts un iemērīts dabā, pārgāja Satiksmes ministrijas pārvaldībā.

Otru zemes īpašumu valsts neesot atbilstoši noformējusi, tai skaitā, tas netika reģistrēts zemesgrāmatā. Atbilstoši MK noteikumiem, tas nodalīts no brīvostas teritorijas, bet neviena valsts institūcija to nevarēja pārņemt un tas palika "karājoties gaisā". Grīnfogela ieskatā, ņemot vērā zemes īpašuma neskaidro statusu, tika pieņemts dīvains lēmums to reģistrēt kā neapbūvētu zemes īpašumu Rezerves zemes fondā, kas nozīmē, ka likumīgi pabeigtos celtniecības darbus vairs nevarēja nodot ekspluatācijā, skaidroja Grīnfogels.

Paralēli "Saimnieks-Serviss" pārstāvji veica pārrunas ar VNĪ par radušos situāciju un tā iespējamo risinājumu. 2009.gada janvārī VNĪ atsūtīja vēstuli, ka pēc zemes gabala atbilstošas reģistrācijas zemesgrāmatā uz valsts vārda un tad, kad tiks saņemta Valsts zemes dienesta izziņa, VNĪ zemes gabala īpašnieka vārdā sagatavos zemes nomas līgumu un informēs par parakstīšanas laiku.

Kamēr zeme nebija reģistrēta uz valsts vārda, 2015.gadā Rīgas dome, neinformējot uzņēmumu, sadalīja vienu apsaimniekošanā esošo īpašumu vairākos, un zemi, kas atrodas sarkanajās līnijās pie pašas upes, domāta ielas izbūvei aptuveni 1900 kvadrātmetru platībā, ko uzņēmums iepriekš ir labiekārtojis un neatdalāmi apbūvējis, neinformējot uzņēmumu, nodeva to bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Latvian Sailing Team". Par šo faktu uzņēmums uzzināja tikai vēlāk, kad nākošā gadā tika saņemts paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli, kur bez kādiem paskaidrojumiem apsaimniekošanā esošā platība jau bija samazināta, norādīja Grīnfogels.

"Lai piekļūtu šim bezatlīdzībā nodotajam īpašumam, biedrībai jāšķērso uzņēmuma apsaimniekošanā esošā teritorija, kas līdz šim ar Rīgas domes atbalstu darīts, nerespektējot uzņēmuma saimnieciskās intereses. Veicot ilgstošu saraksti ar Rīgas domi, uzņēmums šogad saņēma atbildi, ka piekļūšana šim bezatlīdzībā nodotajam zemes gabalam ir no upes, jo pēc likuma bezatlīdzībā nodotā zeme ir starpgabals un likumā noteikts, ka šādam zemes gabalam pieslēgums pie pašvaldības ceļa nav nepieciešams," skaidroja Grīnfogels.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd uzņēmums ir legāli uzbūvējis ēkas un atbilstoši saskaņotajam projektam labiekārtojis teritoriju, taču nevar tās nodot ekspluatācijā, jo nav spēkā esoša zemes nomas līguma, jo nebija zināms īpašnieks. 2018.gadā zemes īpašums tika pārņemts no Rezerves zemes fonda, bet tā vietā, lai, atbilstoši ministru kabineta noteikumiem, tiktu noslēgts nomas līgums ar uzņēmumu, VNĪ šī gada martā, pārkāpjot jebkādus tiesiskās paļāvības principus, nosūtīja uzņēmumam vēstuli, lūdzot trīs mēnešu laikā atbrīvot zemesgabalu no uz tā esošajām būvēm un visas kustamās mantas, kas nozīmē uzbūvēto ēku nojaukšanu.

Savukārt Rīgas pašvaldība šogad iesniedza prasības pieteikumu tiesai par vairāk nekā 105 000 eiro piedziņu. "Pamatojums - lietošanas maksas piedziņa, jo izrādās, ka Rīgas dome ir pamanījusi, ka, atbilstoši MK noteikumiem, tā nav noslēgusi nomas līgumu un attiecīgi saņēmusi nomas maksu. Tai pat laikā atdalīto zemes gabalu tā nodeva biedrībai bezatlīdzības lietošanā," informēja Grīnfogels.

Lai aizstāvētu savas intereses, "Saimnieks-Serviss" ir iesniedzis prasību tiesā par piespiedu nomas attiecībām.

Kā ziņots, konflikts eskalējās arī pērn rudenī, kad "Saimnieks serviss" pārmeta "Latvian Sailing Team" mēģinājumus ar vardarbīgām metodēm pārņemt uzņēmuma apsaimniekoto teritoriju Rīgas brīvostā.

Toreiz Grīnfogels aģentūrai LETA apgalvoja, ka strīds kļūstot vardarbīgs -  "Latvian Sailing Team" Saeimas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) klātbūtnē un ar viņa piekrišanu cenšoties ar vardarbīgām metodēm pārņemt teritoriju, kurā esot veiktas "miljonus vērtas investīcijas". Tikmēr Valainis aģentūrai LETA paziņoja, ka izplatītā informācija esot apmelojoša un lūdza policijai sākt kriminālprocesu pret "Saimnieks serviss" vadītāju par neslavas celšanu.

VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, kas nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, "Saimnieks-Serviss" reģistrēts 1992.gadā. 2018.gadā uzņēmums strādāja ar 322 004 eiro apgrozījumu un 27 105 eiro zaudējumiem. Kā "Saimnieks-Serviss" patiesā labuma guvējs reģistrēts Grīnfogels. 

Carnikavā reģistrētā biedrība "Latvian Sailing Team" dibināta 2009.gadā. Kā tās amatpersonas norādīti Andrejs Buls un Oskars Kaminskis.