Uzsāk Liepājas ostas kravu uzglabāšanu bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā

Rīga, 17.febr., LETA. Šodien Liepājas ostas stividorkompānija SIA "Mols L" uzsāk apaļkoku uzglabāšanu kravu laukumā bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā, aģentūru LETA informēja Liepājas speciālās ekonomikas zonas (SEZ) pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe. 

Lai arī turpmāk varētu nodrošināt stabilu kravu plūsmu un saglabāt vietējo kravu īpatsvaru vismaz 40% apjomā, Liepājas SEZ pārvalde ar divām ostas kompānijām noslēgusi nomas līgumus par noliktavu nomu un teritorijas nomu atklāto kravu uzglabāšanas laukumu izveidei bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šā gada janvārī Liepājas ostas kompānijas strādājušas ar stabilu kravu plūsmu un pārkrāvušas 570 387 tonnas dažādu kravu, kas ir par 0,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā uzsver Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš, tieši ciešā sadarbība starp ostas stividorkompānijām un Liepājas SEZ pārvaldi, kopīgi veidojot pārdomātu attīstību ilgtermiņā, ļauj saglabāt stabilu kravu plūsmu un mazina ārējo faktoru ietekmi uz ostas darbību.

Liepājas ostas teritorijā pašlaik vairs nav brīvas vietas jaunu kravu laukumu izveidei un noliktavu būvniecības projektu realizācijai. Atsevišķu lielo stividorkompāniju noliktavu kompleksi jau pašlaik atrodas ārpus Liepājas ostas teritorijas, piemēram, LSEZ SIA "Liepaja Bulk Terminal" noliktavas atrodas Brīvības ielā un nodrošina aptuveni 700 000 tonnu kravu apgrozījuma iespējas gadā. Kravu uzglabāšanas vietu atrašanās vienotajā Liepājas SEZ teritorijā ir priekšnosacījums kravu ātrai pārvietošanai starp brīvajām muitas zonām, skaidro Ratniece-Kadeģe.

Pagājušā gada 25.septembrī Liepājas SEZ pārvalde iegādājās desmit nekustamos īpašumus vairāk nekā 60 hektāru (ha) platībā bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā. Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu saimnieciskās darbības atsākšanu, viens no teritorijas izmantošanas mērķiem ir īstermiņā iznomāt zemi un ēkas ostas kravu noliktavu un kravu laukumu izveidei, palielinot vienlaicīgas uzglabāšanas apjomus dažāda veida kravām. 

Patlaban Liepājas SEZ pārvalde ir noslēgusi divus nomas līgumus. Trīs noliktavas un zemes platība 2,7 ha platībā ir iznomāta LSEZ SIA "Ekers Stividors LP" lauksaimniecības kravu uzglabāšanai, bet 4,5 ha iznomāti LSEZ SIA "Mols L" malkas apaļkoku uzglabāšanai un to pārstrādei, lai caur Liepājas ostu eksportētu augstvērtīgu kurināmo šķeldu.

Kā uzsver LSEZ SIA "Mols L" valdes priekšsēdētājs Jānis Zvirbulis, ostas stividorkompānijai ir svarīgi nodrošināt augstvērtīgu pakalpojumu un izmantot ostas piestātnes kravu iekraušanas un izkraušanas nodrošināšanai, bet kravu uzglabāšanai un sagatavošanai jāizmanto citas teritorijas. Viņš norādīja, ka ir sagatavoti kravu laukumi bijušajā "Liepājas metalurga" teritorijā, kur uzglabāt apaļkokus, no kā turpat uz vietas ražos augstvērtīgu kurināmo šķeldu. 

"Patlaban Eiropā ir liels pieprasījums pēc koksnes šķeldas, ko tālāk caur mūsu piestātnēm Liepājas ostā eksportēsim. Tā ir 100% vietēja krava. Esošajā kravu laukumā varēs uzglabāt aptuveni 100 000 kubikmetru koksnes," informē Zvirbulis.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Lapiņš atzīst, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atjaunot saimniecisko darbību "Liepājas metalurga" teritorijā. Abi noslēgtie nomas līgumi apliecina, ka "Liepājas metalurga" teritorija ir saistoša uzņēmējiem un parāda ciešo sasaisti starp Liepājas ostu un industriālajām teritorijām Liepājas SEZ robežās. 

Viņš uzsver, ka bijušajai "Liepājas metalurga" teritorijai ir milzīgs potenciāls un perspektīva. Tieši tādēļ esot svarīgi šo teritoriju konsolidēt viena pārvaldītāja rokās un sadarbībā ar pašvaldību un citiem sadarbības partneriem sakārtot un attīstīt. 

"Esam piesaistījuši nozares profesionāļus, lai meklētu, atrastu un radītu labākos priekšnoteikumus uzņēmējdarbības videi, kas nodrošina augstu pievienoto vērtību," apgalvo Lapiņš.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Mols L" dibināta 1995.gadā un pieder Jānim Zvirbulim (50%), Kristai Krieviņai (27,27%) un Artai Krieviņai (22,73%). Uzņēmuma apgrozījums 2018.gadā bija 1 243 060 eiro, un tas strādāja ar 126 776 eiro peļņu.