papildināta - "Indexo" aicina ierobežot komisijas maksas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktiem

(Pievienots "SEB dzīvības apdrošināšanas" vadītājas komentārs 9.-17.rindkopā.)

Rīga, 9.maijs, LETA. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" aicina ierobežot komisijas par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktiem, par kuriem iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, trešdien žurnālistiem pavēstīja "Indexo" izpilddirektors Toms Kreicbergs.



Viņš informēja, ka "Indexo" ir nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Ministru kabinetam, Latvijas Bankai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ar ierosinājumu veikt attiecīgos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

"Indexo" iesaka grozīt likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nosakot, ka IIN atvieglojumi ir piemērojami tikai tiem uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kuru izmaksas, neskaitot klasiskās dzīvības apdrošināšanas atskaitījumus, 10 gadu periodā nepārsniedz noteiktu likmi, piemēram, 0,5% gadā līgumiem ar garantēto ienesīgumu un 1,5% gadā līgumiem ar piesaisti finanšu tirgiem. Vienlaikus nav pieļaujama IIN atmaksa par tādiem līgumiem ar garantēto ienesīgumu, kuri pēc izmaksu segšanas klientam rada zaudējumus.

Tāpat "Indexo" rosina, ka iespēja atgūt IIN ir piemērojama ne tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumiem un iemaksām pensiju trešajā līmenī, bet arī ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā. Šādas izmaiņas, pēc "Indexo" paustā, likvidēs barjeru, kas patlaban nodrošina konkurences trūkumu tirgū - uzkrājošās dzīvības apdrošināšana konkurēs ar citiem līdzīga profila ieguldījumu produktiem, kā arī Latvijas iedzīvotājiem būs plašas izvēles iespējas uzkrājumu veidošanai ar daudz zemākām izmaksām.

Kreicbergs atzīmēja, ka "Indexo" veiktajā pētījumā par pašreizējo situāciju Latvijā uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas tirgū secināts, ka tajā pieejami absurdi dārgi vai pat kaitnieciski produkti, kā arī nelietderīga IIN atmaksas izmantošana.

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, IIN atvieglojumi par uzkrājumiem 2016.gadā valsts budžetam izmaksāja līdz 22 miljoniem eiro, tostarp lielu daļu no šīm izmaksām veidoja IIN atvieglojumi uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā.

Kreicbergs skaidroja, ka pētījumā apskatītie uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produkti ar garantēto ienesīgumu klientiem standarta situācijā rada zaudējumus, kas var sasniegt 10% no iemaksu summas, tādējādi klients ne tikai nenopelna, bet zaudē arī daļu no nodokļu atmaksas, kuru valsts piedāvā par uzkrājumu veikšanu. Tāpat uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produkti ar piesaisti finanšu tirgiem ir dārgāki nekā citi ieguldījumu produkti, proti, to izmaksas ik gadu var "apēst" līdz 5,7% no klienta uzkrājuma.

"Gandrīz visi tirgū pieejamie produkti klientus nolemj minimālai peļņai vai zaudējumiem. Apdrošinātāji šos produktus spēj pārdot, jo piesola nodokļu atmaksu, kuru nodrošina valsts. Rezultātā valsts subsidē apdrošinātājus daudzu miljonu eiro apmērā, bet klients iegūs minimāli vai pat zaudē," sacīja "Indexo" izpilddirektors.

"SEB dzīvības apdrošināšanas" vadītāja Kristīne Lomanovska aģentūrai LETA norādīja, ka uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro, kas ir 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā trim miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

"2017.gadā "SEB banka" veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši - 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai," viņa sacīja.

Lomanovska atzīmēja, ka valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru.

"Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija," pauda Lomanovska.

Viņa piebilda, ka "SEB dzīvības apdrošināšana" piedāvā klientiem garantēto ienesīgumu, kas šobrīd ir 0,6% gadā. "Protams, šī likme ir ļoti zema un pie pašreizējām izmaksām nevar nodrošināt ieguldītā kapitāla pieaugumu, bet ir klienti, kuri izvēlas šo iespēju, jo nevēlas uzņemties risku. No otras puses, piemēram, Zviedrijas tirgū ir uzkrājumu risinājums, kas nodrošina tikai 80% pamatsummas garantiju, un tas ir pieprasīts no klientu puses. Tas nozīmē, ka piedāvājumam jābūt visaptverošam, lai cilvēkiem, kas nevēlas uzņemties risku, būtu izvēle un viņi nebūtu diskriminēti, piemēram, ar aizliegumu saņemt nodokļa atvieglojumus par savu izvēli. Tiem, kuri ir gatavi uzņemties lielāku risku, piedāvājam izvēlēties dzīvības apdrošināšanas līgumus ar uzkrājumu veidošanu ieguldījumu fondos, kas pat pie 2-3% gadā pilnībā nosedz administratīvos izdevumus un ļauj klientam pelnīt," klāstīja Lomanovska.

Viņa atzīmēja, ka, salīdzinot ar tiešo ieguldīšanu fondos, apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu disciplinē krājējus un nodrošina kapitāla mantošanu konkrētam cilvēkam, kas nozīmē, ka nauda ir ātrāk sasniedzama ģimenei. Izvēloties šo pakalpojumu, cilvēks var bez maksas mainīt fondus, kas nav iespējams, veicot ieguldījumus fondos pa tiešo, turklāt apdrošināšanas sabiedrība pati nodrošina kapitāla ienākuma nodokļa aprēķinu, uzskaiti un samaksu Valsts ieņēmumu dienestam.

"Dzīvības apdrošināšanā uzkrājumi tiek veidoti ar brīvprātīgām iemaksām, līdz ar to apdrošināšanas sabiedrību izmaksas ir ne tikai administrēšana, bet arī klientu piesaiste. Tomēr līdz ar uzkrājumu apmēra pieaugumu izmaksas pakāpeniski samazinās. Piemēram, šogad "SEB dzīvības apdrošināšana" samazinājusi administratīvos atskaitījumus apdrošināšanas produktiem ar uzkrājumu par 10% salīdzinājumā ar 2017.gadu un šobrīd atskaitījumi ir jau par 40% zemāki nekā 2014.gadā. Runājot par iemaksām privātajos pensiju fondos, tiem šogad komisiju esam samazinājuši par 30%, un šobrīd Latvijas cenu līmenis šajā jomā ir vienlīdzīgs ar pārējo Baltijas valstu līmeni," sacīja Lomanovska.

Viņa arī atzīmēja, ņemot vērā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksas, apgalvojumi par to, ka uzkrājošie produkti ir pārāk dārgi, neiztur kritiku. Par to, ka dzīvības apdrošināšanas līgumu cenas ir adekvātas un nozarē valda asa konkurence, liecina arī apdrošināšanas sabiedrību finanšu pārskati. Atsevišķos gados kompānijām neizdodas gūt peļņu, un arī peļņas gados tās apmērs ir samērīgs. "Jāatceras arī, ka dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ir jānodrošina pietiekošs pamatkapitāls, lai tās pildītu regulatoru prasības, būtu drošas un uzticamas ilgtermiņā, kā arī jāizpilda un jānodrošina Eiropas Savienības uzraudzības prasības. Līdz ar to šajā tirgū darbojas tikai pietiekoši lieli spēlētāji - apdrošināšanas sabiedrības, kuru akcionāri ir bankas vai starptautiskas apdrošināšanas sabiedrības," teica Lomanovska.

Viņa piebilda, ka kompānija nekad nereklamē iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus kā vienīgo vai galveno priekšrocību - vispirms tiek noskaidrota klienta spēja uzņemties risku, piemeklēts atbilstošais uzkrāšanas veids un tikai tad tiek runāts par nodokļu atvieglojumiem kā iespēju, jo ne visi klienti izmanto nodokļu atvieglojumus.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2017.gada 16.maijā izsniedza "Indexo" licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai ar pamatdarbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā. Savukārt darbu valsts fondēto pensiju līmenī "Indexo" sāka pērn 3.jūlijā.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Indexo" dibināta 2017.gada janvārī. Tās lielākais īpašnieks ir SIA "DVH", kuras īpašnieki savukārt ir SIA "Perfect Match" (40%), kas pieder Igaunijas pilsonim Henrikam Karmo, SIA "VSCAP" (30%), kas pieder Valdim Siksim, un Druvis Mūrmanis (30%). "Indexo" pamatkapitāls ir 2,265 miljoni eiro.