papildināta - Divi Jelgavas novada domes deputāti lūdz KNAB izvērtēt, vai pašvaldības algotie juristi nav nodarbināti fiktīvi

(Pievienota 9.-10.rindkopa.)

Jelgava, 28.jūl., LETA. Divi Jelgavas novada domes partijas "KPV LV" deputāti - Ralfs Nemiro un Aivars Geidāns - lūguši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izvērtēt iespējamo kriminālpārkāpumu domē, iespējams, fiktīvi nodarbinot SIA "Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs" juristus, liecina KNAB nosūtītā vēstule.

Deputāti KNAB norāda, ka juridisko pakalpojumu sniedzējs saņem atlīdzību par pakalpojumu, kuru nesniedz.

"Jelgavas novada pašvaldības darbinieki sagatavo nepieciešamos dokumentus šī ārpakalpojuma sniedzēja vietā, tad ar e-pastu starpniecību nosūta tos šim birojam, kurš turpmāk pavēl veikt korekcijas dokumentos. Nav pieļaujama situācija, kad ārpakalpojuma sniedzējs ar saviem rīkojumiem nodarbina pašvaldības darbiniekus un turpmāk saņem atlīdzību no pašvaldības par pakalpojumiem, kurus tas nav sniedzis," vēstulē pauduši deputāti.

Nemiro un Geidāns ir pārliecināti, ka par fiktīvi veikto pakalpojumu apmaksu ir atbildīgs novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS), aicinot KNAB izpētīt pašvaldības iekšējo dokumentu aprites sistēmu un veikt kriminālprocesuālās darbības.

Pašvaldībā deputātu pārmetumus par fiktīvo nodarbinātību noraida. Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone klāstīja, ka pašvaldības centrālā administrācija, pagastu pārvaldes un citas iestādes ir saslēgtas vienotā lietvedības sistēmas tīklā, un elektroniskā dokumentu aprite norit pēc vienotas shēmas un nodrošina dokumentu plūsmu pēc noteiktas sistēmas saskaņā ar rezolūcijām. Katras pārvaldes vai iestādes vadītāja kompetencē ir pašiem gatavot, administrēt atbildes vēstules, rosināt iepirkumu procedūras, atbildēt par konkrētās jomas līgumsaistībām. Līdz ar to katra iestāde vai centrālās administrācijas jomas vadītājs nodrošina nepieciešamo dokumentu sagatavošanu.

"Lietvedības sistēmas dokumentu aprite nosaka, ka visa šī dokumentu saskaņošana norit strikti pēc pašvaldības atrunātas kārtības, līdz ar to konkrēts dokuments tiek saskaņots gan ar Finanšu nodaļu par atbilstību budžeta izpildei, gan ar atbildīgajiem speciālistiem, gan ar juridisko biroju par korektu juridisko saturu," informēja Kaņepone, skaidrojot, ka pašvaldībā nav citu juristu.

Pašvaldība no pakalpojumu sniedzēja saņemot konsultācijas, praktisku iesaisti juridiskajos jautājumos izpildvaras dokumentu apritē, pārstāvību tiesvedībās, juridisko atbalstu vadības līmeņa jautājumos komunikācijā ar ministriju rosinātām iniciatīvām, atbalstu projektu investīciju apsaimniekošanā vai strīdus gadījumos ar uzraugošo institūciju pārmetumiem, kā arī bezmaksas iedzīvotāju konsultēšanu ar pašvaldības jautājumiem saistītās situācijās.

"Nav saprotams, kur slēpjas pārmetumi attiecībā par kaut kādām fikcijām," pauda pašvaldības pārstāve.

Jurists Aldis Jēgers ir pārliecināts, ka abi sūdzību iesniegušie deputāti neizprot pašvaldības darbu. "Viņi ir jaunie deputāti, kas nesaprot pašvaldības darbu. Pašvaldības dokumentu aprites sistēmā var redzēt, cik daudz dokumentu esam sagatavojuši, koriģējuši. Arī tiesvedībās neviens darbinieks pašvaldību pārstāvējis nav," stāstīja Jēgers.

Viņš izteicās, ka deputātu vidū valda arī cits uzskats, proti, ka domē visu lemj "privāts kantoris". "Ir divas galējības. Bet ir vajadzīgi konkrēti dokumenti un konkrēti pierādījumi, nevis vispārīgas frāzes. Mums pārmet, ka esam dārgi, bet esam divi juristi uz visu lielo pašvaldību, bet ir domes, kur katrā iestādē ir jurists," pauda Jēgers, noraidot deputātu pārmetumus par nepamatotu līdzekļu saņemšanu no pašvaldības.

Jelgavas novada pašvaldības informācija liecina, ka ar SIA "Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs" pašvaldība pērn uz trim gadiem noslēgusi līgumu par 286 848 eiro. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka iepirkums par juridisko pakalpojumu sniegšanu 2015. un 2016.gadā vairākkārt pārsūdzēts, taču pašvaldība kā iepirkuma uzvarētāju atzina savu iepriekšējo partneri.

SIA "Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs" īpašnieki ir Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgeris. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 112 691 eiro, bet peļņa - 12 922 eiro, rāda "Firmas.lv" dati.