LDz stiprinās iekšzemes pārvadājumus

Kā ziņo aģentūra LETA, LDz samazinājis iekšzemes pārvadājumu tarifus, un šī soļa efekts uzreiz bijis redzams kravu apjomā. Janvārī iekšzemes pārvadājumu apjoms, pēc Bērziņa teiktā, pieaudzis par 30%. Viņš uzsvēra, ka iekšzemes pārvadājumi tiks stiprināti arī turpmāk. Aizvien liels potenciāls ir kravām no Ķīnas un Kazahstānas, par kuru piesaisti LDz cīnās kopā ar Satiksmes ministriju. Bērziņš uzsvēra, ka Ķīnas kravu ir pietiekami daudz, lai pietiktu gan Latvijas ostām, gan Lietuvas Klaipēdai, un nebūs tā, ka šīs kravas tiks vestas tikai caur vienu no Baltijas valstīm. Ķīnas kravu piesaisti ilgtermiņā varētu veicināt arī Eiropas platuma sliežu ceļa "Rail Baltica" izbūve. Kā norādīja Bērziņš, Baltijā tad izveidosies transporta mezgls, kurā savienosies divi lieli transporta koridori Austrumu-Rietumu un Ziemeļu-Dienvidu virzienā. Kā ziņots, LDz meitas kompānijas SIA "LDZ Cargo" pārvadāto kravu apjomi šī gada pirmajos divos mēnešos ir samazinājušies par 17,7%, salīdzinot ar analoģisku periodu iepriekš, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā. Intervijā LTV Bērziņš sacīja, ka patlaban katru dienu tiek apkalpoti aptuveni 2000 vagonu. Ja tā būtu līdz pat gada beigām, situācija būtu apmierinoša. Bērziņš esot piesardzīgi optimistisks, tomēr ir vairāki faktori, ko LDz nevar ietekmēt - politiskā situācija, valūtu kursa svārstības, situācija naftas un ogļu tirgos u.c., tādēļ Bērziņš nevar apsolīt, ka kravu apjoms nesamazināsies arī turpmāk. Kopā ar Satiksmes ministriju LDz lems par iespējamām izmaiņām tarifu politikā. Pēc Bērziņa teiktā, Latvijā dzelzceļa tarifi ir konkurētspējīgi, taču viņš redz pozīcijas, kurās to var padarīt vēl konkurētspējīgāku. Kā piemēru LDz vadītājs minēja akcīzes nodokļa piemērošanu dīzeļdegvielai, kas tiek izmantota dzelzceļa pārvadājumos. Ja akcīzes nodoklis netiktu piemērots, vai arī tas pārvadātājiem tiktu atmaksāts, Latvija uzreiz kļūtu vēl izdevīgāks pārvadājumu maršruts nekā kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Bērziņš akcentēja, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur valsts nedotē dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pārvadājumi uz Liepājas un Ventspils ostām objektīvi ir dārgāki nekā uz Rīgu, jo šīs ostas vienkārši atrodas par aptuveni 200 kilometriem tālāk no robežpunktiem, kuros Latvijā tiek ievestas tranzīta kravas no Krievijas un Baltkrievijas. Jau iepriekš, komentēdams šī gada kravu kritumu, Bērziņš skaidroja, ka LDz ir būtiski kravu īpašniekiem un valstīm apliecināt, ka kravu tranzīts caur Latviju ir drošs, efektīvs un pietiekami ekonomisks. Tāpat esot būtiski sniegt vienotu Latvijas spēlētāju piedāvājumu. Bērziņš norādīja, ka kravas ir jādažādo, tāpēc uzņēmums raugās gan Ķīnas, gan Kazahstānas, gan ASV virzienā. Arī šeit būtiskākais esot pārliecināt par tranzīta ceļa drošumu un efektivitāti. Infrastruktūra esot labā stāvoklī, tāpat nevarot teikt, ka kravas pazūd kā dažā labā citā valstī. LDz meitasuzņēmums "LDz Loģistika" strādāšot pie kopēja loģistikas piedāvājuma izstrādāšanas un prezentēšanas. Mērķis būšot, lai apvienotu visu Latvijas spēlētāju intereses vienotā piedāvājumā, kas esot jāpasniedz atraktīvi gan kravu īpašniekiem, gan valstij. Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā video sižetā.