Gašpuitis: Latvijas ekonomikas izaugsmes temps tuvākajos divos gados saglabāsies mērens

Rīga, 31.aug., LETA. Lai arī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme otrajā ceturksnī ir nedaudz paātrinājusies, tās temps tuvākajos divos gados saglabāsies mērens, vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Tas neatbildīs ne iedzīvotāju gaidām pēc straujāka dzīves līmeņa kāpuma, ne arī politiķu vēlmei krasi audzēt budžeta tēriņus, secina ekonomists. Viņš vērš uzmanību, ka tuvāko gadu laikā jārēķinās ar sarežģītu ārējo vidi: eirozonas izaugsmes ierobežojumiem, snauduļojošo parādu krīzi, tai skaitā Grieķijas faktoru, kā arī Austrumu kaimiņa ilgtermiņa ekonomikas problēmām. Tāpat būs sajūtamas korekcijas Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempos. "SEB bankas" šā gada izaugsmes prognoze Latvijai ir 2,4%. Kaut arī ir potenciāls straujākai izaugsmei nākamgad, iepriekšminētie riski liek saglabāt piesardzīgu vērtējumu, kā dēļ "SEB bankas" IKP pieauguma prognoze 2016.gadam ir 2,7%. Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada otro ceturksni Latvijas IKP pieauga par 2,7% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem. Šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1,2%. Gašpuitis skaidro, ka būtiska ietekme uz kopējo izaugsmi ir bijusi rūpniecības attīstībai, kas ir palielinājusies par 6,2%. Tomēr atsevišķas nozares (būvniecības izejmateriālu, pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošana) saskaras ar lejupslīdi. Ekonomists sagaida, ka eirozonas atgūšanās spēs rūpniecību noturēt izaugsmes fāzē, kas ļauj arī pozitīvi vērtēt kopējās ekonomikas perspektīvas. Eiropas Savienības fondu plūsma atspoguļojas būvniecības sektorā, kuras apjoms gada laikā ir par 3,4% zemāks. Visticamāk, ka šo gadu būvniecība noslēgs ar nelielu mīnusu, kaut privātajā sektorā aktivitāte būs augsta, jo iedzīvotāji turpina uzlabot un labiekārtot mājokļus, pieļauj ekonomists. Viņš atzīmē, ka pozitīvas vēsmas valda mazumtirdzniecībā, kas gada laikā palielinājusies par 5%, auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi ir cēlušies par 11%. Izmaiņas Maksātnespējas likumā, valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, salīdzinoši pozitīvā ekonomiskā vide ir ļāvusi aktivizēties nekustamā īpašuma tirgum, kaut gan atsevišķos segmentos, jo īpaši tajos, kas fokusējās uz nerezidentiem, aktivitāte ir strauji izsīkusi. Kāpums bija vērojams izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī izklaides un atpūtas pakalpojumos. Sarežģīta situācija valda transporta un uzglabāšanas nozarē, kur pastāv pietiekami augsts risks, lai apjomi tuvākajos gados mazinātos, atzīmē ekonomists. Tam pamatā ir saspīlētās politiskās attiecības un energoresursu cenu svārstības, kas var koriģēt pieprasījumu pēc Krievijas resursiem, kas atsauktos arī to plūsmu izmaiņās. Privātais patēriņš otrajā ceturksnī audzis par 2,4%, un pieaugums turpināsies arī nākamajos ceturkšņos, jo apstākļi tam būs labvēlīgi. Otrajā ceturksnī par 2,8% palielinājās arī investīciju aktivitāte, kas, ņemot vērā visai augsto piesardzību investīciju plānos, tuvākajā laikā solās saglabāties anēmiska, lēš Gašpuitis. Neskatoties uz sarežģījumiem Krievijas tirgū, audzis preču un pakalpojumu eksports. Tomēr ekonomists domā, ka straujāks kāpums eksportā nav sagaidāms. Turpināsies darbs pie eksporta diversifikācijas un ģeogrāfijas paplašināšanas. Labā graudaugu raža nodrošinās labus trešā ceturkšņa preču eksporta rādītājus.