Apdrošinātājs: pieaug darba traumu skaits

Kā rāda Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Group) dati, katru gadu notiek aptuveni 2000 dažādu nelaimes gadījumu, no kuriem vismaz 5% notiek darbavietās, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja BALTA pārstāvis.

Visbiežāk darba traumas tiek gūtas, kad darbinieki savainojas, strādājot ar darba tehniku. Vidējā izmaksātā atlīdzība par darba laikā gūtu traumu ir EUR 380.

Kā rāda Valsts darba inspekcijas dati, Latvijā darba traumas ir īpaši nopietna problēma, kurai nepieciešams pievērst arvien lielāku uzmanību. Statistika apliecina, ka kopumā Latvijā katru gadu darbavietās cieš vairāk nekā 1000 cilvēku, šim skaitam arvien palielinoties. Diemžēl arvien pieaug arī darbavietās bojā gājušo skaits, piemēram, 2012.gadā, pildot darba pienākumus, bojā gājuši 34 cilvēki, kas ir vidēji viens bojāgājušais katrās 11 dienās.

"Lai arī katra darbavieta cenšas nodrošināt atbilstošus darba apstākļus, tomēr ir pietiekami daudz nelaimes gadījumu, kad darbinieki gūst traumas, kas dažos gadījumos var novest arī pie letāla iznākuma. Katru gadu darba traumas gūst aptuveni 100 cilvēku no tām darbavietām, kuras ir apdrošinātas BALTA. Visbiežāk šo nelaimes gadījumu rezultātā tiek traumēta vai pat zaudēta kāda ķermeņa daļa, piemēram, pirksti. Labi, ka šādos smagos gadījumos apdrošināšana sniedz iespēju saņemt savlaicīgu materiālu palīdzību un atbilstošu ārstēšanu, lai atveseļošanās process būtu pēc iespējas veiksmīgāks, kas nāk par labu gan pašam darbiniekam, gan uzņēmumam," skaidro BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas produkta vadītāja Sandra Pietkēviča.

Kā liecina portāla darbatiesības.lv apkopotie dati, visbiežāk darba traumas tiek gūtas nozarēs, kas ir saistītas ar paaugstinātu risku, piemēram, apstrādes rūpniecībā, pārtikas ražošanā, transporta nozarē, darbā ar elektroierīcēm, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, būvniecībā. Šādi negadījumi darbā visbiežāk notiek darbinieku neuzmanības, kā arī darba devēju nepilnīgās darbinieku kontroles un instruēšanas dēļ. Visvairāk darba traumas gūst strādnieki, kuru darba stāžs konkrētajā darbavietā ir līdz vienam gadam.

BALTA pārstāve Sandra Pietkēviča norāda, ka visnepatīkamākā statistika darba traumu iegūšanā bija 2011. gadā, kad kopumā no visiem BALTA reģistrētajiem nelaimes gadījumiem 7% bija notikuši tieši darbavietās. Lai arī procentuāli šis skaitlis ir neliels, gada laikā tas tomēr ir nopietns daudzums nelaimes gadījumu, kas ietekmē gan uzņēmumu, gan arī paša cietušā ģimeni. Uzņēmumam tas nozīmē iedragātu darba ritmu un uzņēmuma produktivitāti, jo traumētais darbinieks kādu laiku vairs nespēj pildīt savus pienākumus. Savukārt cietušajam tas var būt izšķirošs dzīves notikums gan pašam, gan arī viņa ģimenei, kas nonāk neparedzētās grūtībās, piemēram, ja cieš vīrietis, kas ir galvenais ģimenes apgādnieks.

BALTA pieredzē lielākā izmaksātā atlīdzība par darba traumu ir bijusi EUR 7114, kad 2011. gadā kāds vīrietis, liekot akas grodus, guva galvas traumu, kad viņam uzkrita ekskavatora strēle. Tāda pat summa tika atlīdzināta kādam vīrietim arī 2009. gadā, kad strādnieks smagās automašīnas piekabes pacelšanas laikā saņēma strāvas triecienu, piekabei netīšām aizskarot elektrības vadus.