Dažādu procesu digitalizācija mūsdienās ļauj saimniekot zaļi un ekonomiski izdevīgi. Jaunas, efektīvas un attālināti vadāmas iekārtas vairs nav iegriba – tas ir reāls risinājums cīņā ar darbaspēka trūkumu, kas ir īpaši aktuāls reģionos.Savukārt valsts pieejamais finansējums, kam var pieteikties ALTUM, risina investīciju nepieciešamības jautājumu. Un vissvarīgākais ieguvums ir vides kvalitāte – gan iekštelpās, kur ikdienā uzturas cilvēki, gan kopumā pasaulē, kur gaisā vairs nenokļūst tik daudz izmešu.Viens no labākajiem piemēriem Latvijā jaunāko zaļo tehnoloģiju izmantošanai nebūt nav no Rīgas, ...

Šobrīd mēs saskaramies ar dažādiem izteiktiem pretnostatījumiem sabiedrībā. Un saprotams, ka tas tieši ietekmē jebkuru organizāciju un komandu. Jebkuram vadītājam tuvākajā nākotnē būs daudzi jautājumi, kuri saistīti ar iekļaušanu un dažādību. Šoreiz likšu uzsvaru uz jautājumu, kurš skar un skars mūs visus – darbs no mājām vai birojā.Es runāšu par intelektuālā darba darītājiem, bet ne tiem, kuru darbs ir piesaistīts konkrētai vietai, piemēram rūpnīcai vai veikalam, un nav iespējams bez tiešas klātbūtnes.Iekļaujoša darba videIekļaušana (inclusion) ir darbība vai stāvoklis, kurā kādu iekļauj ...

Šobrīd lielākajās Latvijas pilsētās ir izveidoti 11 reģionālie biznesa inkubatori - Daugavpilī, Rēzeknē, Madonā, Siguldā, Ogrē, Valmierā, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, kā arī viens radošo industriju biznesa inkubators Rīgā. Tāpat ir izveidota biznesa inkubatoru atbalsta vienība Bauskā, Cēsīs, Gulbenē, Jēkabpilī, Talsos un Saldū.Līdz šim biznesa inkubatoros atbalstu ir saņēmuši 866 komersanti, kopumā 18 726 377,71 eiro apmērā. No atbalstītajiem komersantiem 30% atbilst kādai no vidējo un augsto tehnoloģiju nozarēm un to vidējais eksporta apjoms no apgrozījuma sastāda ...

Gaidītā atkopšanās ekonomikā pienāca negaidīti ātri. Lai gan vairāki sektori joprojām dzīvo krīzes režīmā, Latvijas ekonomika kopumā jau gada otrajā ceturksnī pārsniedza pirms-krīzes līmeni. Arī mūsu partnervalstīs atkopšanās ir spēcīga.Lai gan riski par vīrusa atkārtotiem viļņiem saglabājas, īpaši Latvijā, kur vakcinācijas aptvere ir ārkārtīgi zema, ekonomikas pielāgojušās un jaunu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu gada nogalē negaidām.Atkopšanās straujums liek pārskatīt šā gada Latvijas IKP prognozi uz augšu - līdz 4%.Nākamgad augsim vēl nedaudz ātrāk – par 5%, bet 2023. gadā temps nedaudz ...

Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un tās attīstības iespējas ir plaši apspriests temats, ko īpaši aktualizēja arī pandēmijas radītie ierobežojumi. Kamēr vieni uzņēmumi varēja turpināt darboties un pat izrauties soli priekšā nozares pārstāvjiem citās pasaules valstīs, tikmēr daļa uzņēmumu bija spiesti darbību daļēji vai pilnībā apturēt. Raugoties ilgtermiņā, liela nozīme ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānam, tomēr papildus tam ir arī virkne citu atbalsta instrumentu, tostarp nacionāla līmeņa.Pasaulē ir tikai viena nemainīga lieta – pārmaiņasKonkurence ir tirgus ekonom ...

Aizvien vairāk uzņēmumu ievieš ilgtspējas aktivitātes, gan pieliekot roku klimata pārmaiņu mazināšanā, gan uzlabojot iekšējos procesus, veicinot izaugsmi un vairojot sava uzņēmuma vērtību. ESG jeb vide, sociālā atbildība un pārvaldība ir ilgtspējas standarts uzņēmumā, jo katrs no aspektiem pilda savu būtisku funkciju. Darbs ar vides jautājumiem ir ne tikai atbildīgs dabas resursu patēriņš, bet arī gatavība strādāt ar klimata pārmaiņu sekām vai cēloņiem. Par klimata iespējamo ietekmi uz uzņēmumu darbību stāsta Jevgenijs Ivanovs, “Swedbank" Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs.Jau ...

Vietējo uzņēmumu eksporta rādītāji atsevišķās nozarēs ir teju dubultojušies. Lai gan būvniecībā pieprasījums pēc materiāliem būs tik spēcīgs, ka eksperti sagaida pat superciklu, uzņēmējiem tomēr jādomā arī par rudenī gaidāmo saslimstības pieaugumu un eksporta kvalitāti.Jūnijā Latvijas preču eksports pieauga par 31,7%, bet apjoms sasniedza jau 1,3 miljardu eiro.Apjoms gandrīz dubultojasKāpums bija vērojams praktiski visās preču grupās, izņemot farmācijas produktus.Īpaši izceļams joprojām ir kokrūpniecības eksporta pieaugums, kas jūnijā ir audzis par iespaidīgiem 87% jeb 143 miljoniem eiro.Ievēr ...

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas. Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem.&nbs ...

Vietējā apstrādes rūpniecība pārvarējusi līdzšinējos šķēršļus, bet priekšā jau redzami nākamie – darbaspēka trūkums un piegādes ķēžu problēmas. Taču šie izaicinājumi arīdzan pavērs iespējas Latvijas uzņēmumiem attīstīties un ieņemt jaunas nišas.Jūnijā Latvijas rūpniecība pieauga par 7,6%. Apstrādes rūpniecībā apjomi palielinājās par 10,9%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 9,3%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 14,9%.Nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs. Savukārt neliels kritums bija pēc īpatsvara otrajā l ...

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Neskatoties uz joprojām spēkā esošajiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika šī gada otrajā ceturksnī ir augusi par 10,3 % salīdzinājumā ar 2020. gada otro ceturksni. Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums ...