Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi darbnespējas lapā, liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu. Augstākā tiesa (AT) ir paudusi bažas par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu un rosinājusi diskusiju, kā to izskaust, savukārt VM uzsver, ka tās rosinātās izmaiņas vērstas uz to, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām, jo nepamatoti izsniegtu slimības lapu esot maz. VM atsaucas uz tās rīcībā esošajiem datiem, ka 2024.gadā anulētas 30 darbnespējas lapas, kas atzītas par nepamatoti izsniegtām, ko ministrija uzskata par nelielu skaitu. VM uztur pozīciju, ka neesot apstiprinājuma, ka darbnespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti, jo neesot šādu pierādījumu. Savukārt darbnespējas cēloni VM būtiski zināt, lai varētu plānot veselības politiku. Tikmēr AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs ir atzīmējis - lai arī nevar apšaubīt datus par kopējo nelielo anulēto slimības lapu skaitu, tomēr situācija rādās citāda, ja aplūko tikai tos gadījumus, kad tiesībsargājošās iestādes ir izšķīrušās iesniegt sūdzību un apšaubīt darbnespējas lapu pamatotību. Piemēram, 2024.gadā slimības lapu pārbaudēs, kas iniciētas pēc tiesībsargājošo iestāžu iesniegumiem, problēmas atklātas gandrīz ceturtajā daļā situāciju. VM apkopotie dati liecina, ka pērn 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts "cits cēlonis", taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas. Risinājums paredz, ka gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni "cits cēlonis", tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram. Cits VM priekšlikums ir anulēt atvērtu darbnespējas lapu pēc noteikta perioda, ja tajā ilgstoši nenotiek informācijas aktualizēšana. VM piedāvā arī izstrādāt mehānismu darbnespējas lapu regulējumā, kas mazinātu nodarbināto motivāciju pieprasīt tās uz maksimālo termiņu. Ministrijas skatījumā, jādefinē situācijas, kad anulēšana nenotiek automātiski, piemēram, ja ir objektīvi iemesli informācijas neaktualizēšanai, piemēram, ārstniecības iestādes kļūdas vai specifiskos citos gadījumos.