Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas, liecina VM jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ap 214 000 Latvijas valstpiederīgo savu dzīvesvietu deklarējuši ārzemēs. Tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, kad personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, informē ministrijā. Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 personas, kuras deklarējušas dzīvesvietu ārzemēs, Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo un strādā Latvijā, uzsver ministrijā. Likumprojektā paredzēs - lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, dzīvesvietas deklarēšana Latvijā jāveic vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas. Vienlaikus Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) atzīmēja, ka VM piedāvātais jaunais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts galvenokārt risinās juridiskas problēmas, taču nerisinās nozarei kritiskas problēmas - kopējā finansējuma un cilvēkresursu trūkumu, personāla atalgojumu un pakalpojumu pieejamību. LĀB bažījas arī par priekšlikumu, kas paredz tiesības saņemt medicīnas aprūpi, balstoties uz deklarēto dzīvesvietu un nodokļu maksāšanas valsti. LĀB uzsver, ka šī sistēma nedrīkstētu radīt papildu administratīvu slogu veselības aprūpes personālam - nodokļu maksāšanas fakta un tiesību pārbaudei ir jābūt atbildīgo institūciju pienākumam, nevis ārstniecības personu uzdevumam. Pretējā gadījumā veselības aprūpes speciālisti tiktu pārslogoti ar nevajadzīgu birokrātiju, kas kavētu pamatdarba veikšanu - pacientu aprūpi.