Lauksaimniecībā situācija ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāka tieši klimatisko apstākļu dēļ. Tautas ticējumi un pārrunas vairs nepiepildās. Ja pēc lielgraudu krusas runājām, ka nākamajā gadā zibens vienā kokā divreiz nesper, tad Zemgales reģions vienā dienā saņēma 200 milimetrus nokrišņu. Un izrādījās - tas tomēr sper arī trešo reizi. Trīs gadi pēc kārtas lauksaimniecībai ir bijuši ļoti smagi un izaicinoši tieši klimatisko apstākļu dēļ. Šogad sinoptiķi gandrīz katru dienu ziņoja par jauniem rekordiem. It īpaši Gulbenes un Madonas pusē bija reģioni, kur jūlijā lietus nelija tikai vienu dienu. Ar šādiem apstākļiem līdz šim nebijām saskārušies, un tas bija liels izaicinājums nozarei kopumā. Jāatzīst, ka līdz jūlijam šķita - viss ir labi: ziema bija laba, lauki izskatījās labi, bet tad sākās ilgstoši nokrišņi. Pirmās indikācijas par iespējām problēmām nāca no piena lopkopības nozares, kur neizdevās laikā veikt pirmo pļāvumu. Tur jau bija jūtams, ka situācija varētu kļūt sarežģīta. Tā kā iepriekšējā gadā lopbarību izdevās savākt vairāk, nekā patērēts, bija izveidojušās nelielas rezerves. Šobrīd nav indikāciju, ka kāds būtu palicis bez lopbarības. Tomēr izdevumi ir lieli, zālāju platības mitrā laikā tika sabojātas, un tagad tās jāapsēj no jauna. Savukārt graudkopībā šogad ir īpaši lieli izaicinājumi. Provizoriskā kopraža ir 2,3 miljoni tonnu. Tas nav galīgais skaitlis, jo daļa graudu vēl ir noliktavās, un tikai nākamā gada vidū būs skaidrs, kāda ir bijusi kopraža. Šobrīd raža ir par aptuveni 15% mazāka, un būtiski sliktāka ir tās kvalitāte - 80% no kopējā apjoma ir lopbarības kvalitātē. Augstās izmaksas, zemā graudu cena un papildu izmaksas par ražas kaltēšanu būtiski ietekmēja graudkopības nozari. Šis ir viens no retajiem gadiem, kad palika arī nenovāktas labības platības.