Latvijas biznesa gada pārskats

Latvijas biznesa gada pārskats 2024

Straujā izaugsme nozarē rada konstantu speciālistu trūkumu

Antra Bork-Ržečicka (Latvijas Komunikācijas asociācijas padomes priekšsēdētāja )

Nozari raksturo četras pazīmes: izaugsme, speciālistu trūkums, digitālā transformācija, komunikācijas lomas maiņa no atbalsta funkcijas uz stratēģisko. Nu jau pēdējos piecus gadus nozare piedzīvo izaugsmi, vidēji augot par 20% gadā. Straujā izaugsme nozarē rada konstantu speciālistu trūkumu. Par vieniem un tiem pašiem talantiem cīnās gan komunikācijas aģentūras, gan valsts pārvalde, gan uzņēmumi un nevalstiskais sektors. Katrai no šobrīd nozari raksturojošām pazīmēm ir iespēju un ēnas puse. Izaugsme liek pārskatīt kvalitātes kontroles mehānismus, bet ļauj paplašināt pakalpojumu klāstu un attīstīt jaunus darbības virzienus. Speciālistu trūkums veicina nozares efektivizāciju - digitālo rīku, mākslīgā intelekta izmantošanu, taču mākslīgais intelekts neaizstāj dabīgo intelektu, bet to papildina. Digitālā transformācija pilnībā mainījusi informācijas apriti, piešķirot komunikācijas procesiem paātrinājumu - ziņas telefonā, pieaugoša sociālo tīklu nozīme, informācijas pieejamība maina veidu, kā tiek organizēts komunikācijas process, vienlaikus padara pieejamus risinājumus segmentētākai auditorijas uzrunāšanai. Savukārt komunikācijas lomas maiņa no atbalsta funkcijas uz stratēģisko ir sava veida garants tam, ka nozares izaugsme turpināsies, jo jārēķinās ar ātri mainīgām sociālajām un ekonomiskajām realitātēm, un komunikācija vairs nevar būt tikai papildinājums, bet gan būtisks elements, kas nosaka organizāciju panākumus. Biznesā šī maiņa veicina labāku saziņu starp uzņēmumu un sabiedrību un vadību un darbiniekiem, veidojot atvērtāku kultūru. Valsts pārvaldē komunikācijas loma ir vēl svarīgāka, jo tā ietekmē sabiedrības uztveri par valdības rīcību un politiku. Tomēr te ļoti būtiska ir piebilde - arvien biežāk politiķiem rodas kārdinājums nekvalitatīvus lēmumus "norakstīt" uz neizdevušās komunikācijas rēķina, tā gan ir atbildības pārlikšana uz komunikatoru pleciem, īpaši gadījumos, kad komunikācijas speciālisti lēmumu pieņemšanas procesā nemaz nav bijuši iesaistīti. Vienkāršās analoģijās runājot, mūsu politikā šobrīd populāri izliet no glāzes ūdeni un pēc tam domāt, kā to "savākt" atpakaļ glāzē. Tāda pieeja pie laba rezultāta nenovedīs, pretēji savlaicīgai komunikatoru iesaistei kvalitatīvu lēmumu pieņemšanas procesos.