Šogad, visticamāk, turpināsies nekustamo īpašumu cenu kāpums. Latvijas mājokļu cenas joprojām ir 30-40% zemākas nekā Lietuvā vai Igaunijā un, ja ekonomiskā vide būs stabila, sagaidāma loģiska cenu tuvināšanās Baltijas līmenim. Tas nebūs lēciens, bet prognozējams attīstības virziens, kas atbilst arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ienākumu līmenim. Kā vienu no izaicinājumiem jāmin būvniecības izmaksas un plānošanas birokrātiju. Sarežģītā un laikietilpīgā saskaņošanas kārtība joprojām kavē gan lielus, gan vidēja apmēra projektus, sadārdzina attīstību un attur investorus no ieguldīšanas Latvijas tirgū. Lai attīstītu ne tikai projektus, bet arī vidi, kur cilvēki vēlas dzīvot, nepieciešams kvalitatīvs dialogs starp nozari, valsti un pašvaldībām. Pērn nekustamo īpašumu nozarei bija pagrieziena punkts - pēc vairāku gadu stagnācijas tirgus sāka atgūties. EURIBOR likmju stabilizēšanās un iedzīvotāju aktīvā pārkreditēšanās būtiski atjaunoja pircēju pārliecību par nekustamā īpašuma iegādi. Pieprasījums ir atjaunojies, un tas ir signāls nekustamo īpašumu attīstītājiem aktīvi turpināt jaunu projektu virzību, lai nodrošinātu piedāvājumu atbilstoši tirgus vajadzībām. Pircējiem pieaug interese par lielākiem mājokļiem, par noteicošu faktoru kļuvusi energoefektivitāte, un klienti daudz rūpīgāk izvērtē apkaimes attīstības potenciālu. Tajā pašā laikā iepriekšējo gadu satricinājumi - it īpaši Covid-19 pandēmijas ietekme un Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā radītie šoki - joprojām ietekmē tirgu, jo daudzi projektēti un iesākti objekti kādu laiku tika atlikti vai "iesaldēti", kas aizkavēja piedāvājuma atjaunošanos. Pircēju aktivitāte ir signāls, ka tirgus atkopjas, bet pieprasījums šobrīd ir būtiski lielāks nekā piedāvājums. Ja Rīgā optimāli gadā būtu nepieciešami 2500-3000 jaunu dzīvokļu, tirgus spēj nodrošināt tikai aptuveni 1500. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nekustamo īpašumu attīstībā Latvijā ir finansējuma pieejamība projekta realizācijas gaitā. Pašreizējā kārtība paredz, ka attīstītāji lielāko daļu finansējuma saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas būtiski ierobežo jaunu projektu sākšanu - īpaši reģionos, kur nepieciešama lielāka finansiālā elastība un kur atdeves rādītāji ir zemāki.