Lietavu dēļ veldrē sagāztās labības radītos zaudējumus mazinātu risku apdrošināšana, taču no nākamā gada atbalstu polišu iegādei plānots samazināt. Stipro vēju un lietusgāžu dēļ šobrīd Latvijā veldrē ir sagāzti aptuveni 20% sējumu, informēja "Zemnieku saeima". Visvairāk sējumu cietuši Zemgales un Kurzemes pusē, kur attiecīgi ap 70% un 30% sējumu ir veldrē, Latgalē un Vidzemē veldrē ir ap 10% sējumu. "Veldre būtiski ietekmē ražu, jo graudiem tiek kavēta attīstība, tādējādi graudiem ir zemāka kvalitāte un tie, visticamākais, būs lietojami tikai lopbarībai. Veldre arī ietekmē kulšanas darbus, jo graudu novākšana būs lēnāka un graudi būs mitrāki, tas nozīmē, ka būs arī lielāki izdevumi kaltēšanas laikā. Precīzākus zaudējumu apmērus varēs redzēt tikai pēc ražas novākšanas. Tāpat, ņemot vērā veldri, 5–30% no izaudzētās ražas konkrētajos laukos nav iespējams novākt," “Latvijas avīzei” stāstīja "Zemnieku saeimas" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons. Tieši risku apdrošināšana būtiski samazina zaudējumus saimniecībām. Salīdzinot laiku pirms pieciem sešiem gadiem, izpratne par sējumu un dzīvnieku apdrošināšanu Latvijā ir būtiski pieaugusi, un lauksaimnieki to jau visai efektīvi izmanto kā risku vadības instrumentu. Sējumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšana vēršas plašumā, un īpaši izteikti tas ir pēdējos gados. Lauku atbalsta dienesta dati par apdrošināto sējumu platībām rāda, ka 2019. gadā Latvijā bija apdrošināti 237 tūkstoši hektāru, bet 2021. gadā – 392 tūkstoši hektāru. Laikā no 2014. līdz 2016. gadam savus sējumus apdrošināja tikai 40–66 lauksaimnieki visā valstī, bet 2021. gadā šādu lauksaimnieku bija jau 939. Kopumā 2021. gadā prēmijas par lauksaimniecības apdrošināšanu sasniedza 19,4 miljonus eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, skaidroja Trons. Zemnieku saimniecību risku apdrošināšanu būtiski veicinājis tieši augstais valsts atbalsts, kas līdz šim polišu iegādei bijis 70% apmērā. Taču nākamajā periodā no 2023. līdz 2027. gadam atbalsta intensitāti plānots samazināt līdz 50%. Zemkopības ministrijai būtu jāizvērtē prioritātes un jāsaglabā esošā atbalsta intensitāte nākamajā periodā, kā arī jāpiešķir papildu finansējums esošās kārtas polišu daļējai segšanai, uzskata "Zemnieku saeimas" lauksaimniecības politikas eksperts.