Valsts kontrole revīzijā secinājusi, slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas. Valsts kontrolē skaidro, ka šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016.gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025.gadam. Tomēr ieceres nav īstenotas - 2018.gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja, un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Nestrādā arī formāls dalījums līmeņos "I-V", jo, kā secinājusi Valsts kontrole, praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Tādējādi pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Tāpat Valsts kontrole norāda - lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu. Revīzijā konstatēts, ka visu līmeņu slimnīcas kopā nespēj nodrošināt vairāk kā pusi no uzņemšanas nodaļās nepieciešamajiem speciālistiem. Lai gan tas vērtēts viena mēneša laikā, Valsts kontroles ieskatā tendence ir satraucoša. Lielu dežūru daļu nodrošina rezidenti un stažieri, kamēr sertificētu speciālistu trūkums saglabājas. Revidenti atklāja arī "neiespējamas situācijas", piemēram, nesertificēts ķirurgs dokumentos norādīts dežurējam 452 stundas mēnesī četrās slimnīcās, reanimatologs - 424 stundas, no kurām 96 stundas nepārtraukti, bet neonatologs vienlaikus uzrādīts dežurējam divās Latvijas vietās.