Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome Luksemburgā pieņēmusi lēmumu nākamajam gadam palielināt reņģu un brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā. Latvijai 2026. gadam apstiprinātas 2674 tonnas reņģu Baltijas jūrā (+15%), 18 497 tonnas Rīgas līcī (-17%) un 27 942 tonnas brētliņu (+45%). Lašu nozveja noteikta 3359 eksemplāru apmērā (-27%). Mencu nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas līcī paliks nemainīgs – 10 un 37 tonnas, kas gan ir būtiski mazāk nekā Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvātais. Kompromiss panākts pēc Baltijas valstu diskusijām platformā “Baltfish”, grozot Eiropas Komisijas priekšlikumus, kas paredzēja stingrākus mencu un lašu ierobežojumus. Latvija un citas valstis iebilda pret EK pieeju, kas balstījās uz zinātnes ieteikumiem tikai samazinājumu gadījumā, bet ne attiecībā uz zvejas iespēju palielināšanu. Vienlaikus valstis piekrita visiem zinātniski pamatotajiem samazinājumiem, tostarp lašu zvejas ierobežojumiem, ņemot vērā savvaļas populāciju kritisko stāvokli. Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver, ka lēmumiem nedrīkst būt graujoša ietekme uz piekrastes zvejniecību un jāievēro zinātnieku ieteikumi, nevis automātiski jāpieņem EK piedāvātie samazinājumi. Viņš atkārtoti norādīja uz nepieciešamību noteikt sankcijas Krievijas zivju produktu importam, jo Krievijas palielinātā zveja Baltijas jūrā kavē mencu un citu vērtīgu zivju krājumu atjaunošanos. ZM informē, ka Rīgas līča reņģu krājums šobrīd ir labākais Baltijas jūrā, tomēr nākamgad tas samazināsies par 17% vājā nārsta dēļ. Savukārt mencu un lašu krājumi, neraugoties uz specializētās zvejas aizliegumu, joprojām neatjaunojas, ko ietekmē arī pelēko roņu un jūraskraukļu pieaugošās populācijas.