Viens no izaicinājumiem, kas varētu būt barjera Latvijas eksportētājiem uz Zviedriju, ir ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie tarifi, kuru tiešā ietekme uz Latviju ir salīdzinoši mazāka, bet uz Zviedriju - lielāka, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Liede un Matīss Mirošņikovs. Tarifiem kaitējot Zviedrijas ekonomikai, Zviedrijā samazināsies pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, tajā skaitā no Latvijas, kas būs tarifu ietekmes otrās kārtas efekts, raksta ekonomisti. Ņemot vērā Latvijas integrāciju Zviedrijas eksporta ķēdēs, netiešā ietekme uz Latviju arī būs vērā ņemama, uzskata Latvijas Bankas ekonomisti. Viņi secinājuši, ka 35-40% no Latvijas pievienotās vērtības tiek izmantota Zviedrijas tālākā eksportā, kas nozīmē, ka Latvijas preces un pakalpojumi tiek iekļauti Zviedrijas produkcijā, ko eksportē, vai tie vienkārši tiek reeksportēti. Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka integrācija Zviedrijas eksporta ķēdēs rada gan iespējas, piemēram, plašākus noieta tirgus, gan izaicinājumus. ASV 2024.gadā bija trešā lielākā tirdzniecības partnervalsts Zviedrijas preču eksportā, veidojot 9% no kopējā preču eksporta, un lielākā tirdzniecības partnervalsts Zviedrijas pakalpojumu eksportā, veidojot 13% no pakalpojumu eksporta. Lai gan Zviedrijas tirdzniecība ar ASV pēdējos gados ir augusi, pēc "Sveriges Riksbank" publicētā, lielāko ietekmi rada augstā nenoteiktība, kas attur privāto patēriņu un investīcijas. Tas novērojams arī izaugsmes prognožu samazinājumā - Zviedrijas Finanšu ministrija maija sākumā samazināja 2025. un 2026.gada iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu uz attiecīgi 1,8% un 2,3%, to pamatojot ar tarifiem un augsto nenoteiktību, informē Latvijas Bankas ekonomisti. Tarifi un augstā nenoteiktība atspoguļojušies arī Zviedrijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājos, kur 2025.gads iesācies ar kritumu, apturot kopš 2024.gada sākuma vērojamo pozitīvo tendenci.