Latgale var lepoties ar optoelektronikas klasteri, kurš ir sasniedzis starptautisku atzinību. Šie panākumi veicina reģiona pārveidi par nozīmīgu industriālo un tehnoloģisko attīstības centru. Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un lielāki drošības riski mūsu reģionā, kā arī nekonkurētspējīgs nodokļu piedāvājums potenciālajiem investoriem ir ievērojami palēninājis investīciju un biznesa attīstību reģionā. Neskatoties uz Latgales SEZ piedāvātajiem nodokļu atvieglojumiem, jaunu investoru piesaistes rezultāti nav tik labi, jo bieži vien investori izvēlas Lietuvas, Igaunijas un Polijas piedāvājumus, kuri operatīvi spēj pieņemt politiskus lēmumus, arī nodokļu slogs kaimiņiem ir zemāks. Daudz kas būs atkarīgs no nodokļu reformas. Ja valsts spēs izveidot konkurētspējīgu piedāvājumu potenciālajiem investoriem, pastāv cerība, ka esošo recesiju izdosies pārvarēt ātri. Pretējā gadījumā ceļš no ekonomiskās lejupslīdes var būt ilgs. Nākotnē bažas rada pašvaldību budžeta izdevumu slogs un pieejamais finansējums, kas būtiski ierobežos uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības iespējas. Šajā ķēdē darbojas arī uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus pašvaldībām, to kapitālsabiedrībām, iestādēm. Taupības režīms viennozīmīgi atstās iespaidu uz ekonomiskajiem rādītājiem reģionā. Arī sociālā budžeta apjoms reģiona pašvaldībās būtiski audzis un nav paredzams, ka tas mazināsies. Pabalstu izmaksu pozīcijas pieaug, bet šos līdzekļus būtu iespējams ieguldīt uzņēmējdarbības veicināšanai. Neapšaubāmi ir jāsniedz atbalsts grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem, bet ir nepieciešams līdzvērtīgs valsts ieguldījums pašvaldības uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā. Šāda pieeja ļautu izrauties no „vāveres rata skrējiena” Latgales un citiem Latvijas reģioniem.