Zivrūpniecībā problēmas rada tas, ka dažādu iemeslu dēļ Eiropas Komisija radikāli vēlas samazināt nozvejas kvotas mūsu galvenajai izejvielai – brētliņai. Tas savukārt nozīmē, ka mums būs radikāli jāceļ cenas un tas noteikti atstās iespaidu uz kopējiem eksporta apjomiem nākamgad. Jau pagājušajā gadā mēs aktīvi domājām par brētliņu aizvietošanu un izstrādājām jaunas produktu grupas ar siļķi, lasi, forelēm, taču vienalga Latvijā pamatizejviela ir vietējā brētliņa. Tas ir produkts, ko sagaida klients un tādēļ ar to ir jāturpina strādāt. Jautājums, cik ilgi zvejnieki ar šādu situāciju samierināsies, jo samazinot kvotas viņiem tiek atņemts bizness. Ir liels risks, ka kādā brīdī vairs negribēs investēt un uzturēt savu biznesu. Mēs no tā esam ļoti atkarīgi. Katru rudeni mēs gaidām, kādi būs lēmumi attiecībā uz kvotām, bet zveju neietekmē tikai kvotas, arī daba, vēji. Šajā ziemā bija daudz vējainu dienu un atsevišķos mēnešos no plānotajām 20 dienām, realitātē tās bija vien divas trīs zvejas dienas. Tas ļoti ietekmēja pieprasījumu un cenas.