Diemžēl Latvijā daudz kas no tā, kas tiek radīts, savu lasītāju, klausītāju, skatītāju īsti nesasniedz. Tam ir daudz iemeslu, piemēram, vietējam saturam ir jākonkurē ar ārzemju tirgu. Mums ir jākonkurē ar saturu angļu un krievu valodā. Mazām valstīm ar savu valodu ir jācīnās par valodas vietu un nākotni. Mums visiem kopā ir jāpanāk, ka saturs, kas tiek veidots latviešu valodā, sastop savu cilvēku. Piemēram, kino nozarē situācija paliek arvien labāka. Kādreiz notika filmas pirmizrāde un pāris seansi kinoteātros, un pēc tam tās filmas nav pieejamas. Industrija pakāpeniski šo lietu ir pati salabojusi. Filmas kļūst arvien pieejamākas, tomēr šajā virzienā ir daudz vēl darāma. Manuprāt, mēs aktīvāk varam izmantot jau esošos instrumentus, piemēram, bibliotēkas, kas ir fantastiska vieta. Esmu bibliotēku piekritēja, jo tajās ir pieejams dažāds saturs, ap bibliotēkām veidojas kopienas. Manuprāt, runa ir par pieejas sakārtošanu. Tas varētu būt atslēgas virziens, jo finansējums vienmēr būs izaicinājums. Domāju, ka patlaban nevienam nav jautājuma, kāpēc mums ir jāiegulda, lai atbalstītu satura ražošanu latviešu valodā. Tas ir arī viens no argumentiem par labu sabiedrisko mediju finansējuma palielināšanai. Tas ir bijis arī arguments, lai palielinātu finansējumu kultūrizglītības programmai "Latvijas skolas soma". Līdz šim vienam skolēnam tika atvēlēti septiņi eiro, tagad tie būs desmit eiro. Tas ir īpaši būtiski laikā, kad pārejam uz mācībām valsts valodā.