Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamā gada budžetā cer iegūt papildu 306 miljonus eiro nozares prioritārajiem pasākumiem. Kā aģentūru LETA informēja IZM, papildu līdzekļus plānots izmantot, lai 2024.gadā palielinātu pedagogu atalgojumu, vienotas un iekļaujošas skolas ieviešanai un citu pasākumu īstenošanai. Darba samaksas palielināšanai pedagogiem saskaņā ar apstiprināto grafiku nākamajā gadā nepieciešami 90 miljoni eiro. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta visu skolu pārejai uz izglītību valsts valodā, nodrošinot kompleksus atbalsta pasākumus pedagogiem, kā arī mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodas lietošanas paradumu stiprināšanai. Kā svarīga prioritāte noteikta arī iekļaujošās izglītības stiprināšana un plānota pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām, kas pēc Satversmes tiesas sprieduma jāveic gadu agrāk par plānoto. Papildu finansējums nepieciešams arī, lai nodrošinātu dažādu digitālu risinājumu pilnveidošanu, jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādi un iegādi, e-mācību risinājumu uzturēšanai un pilnveidei, klāsta IZM. Savukārt augstākās izglītības attīstībai un augstskolu iekļūšanai "Top 500" pasaulē papildu finansējums tiks prasīts augstskolu padomju darbībai, konkurētspējīgas atlīdzības akadēmiskajam personālam nodrošināšanai un atlīdzības grafika izpildei, studējošo un studiju kredītu programmas nodrošināšanai un attīstībai, jauna doktorantūras modeļa ieviešanai un studiju procesa atbalsta programmas studējošajiem veidošanai. Papildu 30 miljonu eiro finansējums 2024.gadā un turpmākajos gados ļautu Latvijas zinātniskajās institūcijās nodrošināts būtisku zinātniskās kapacitātes pieaugumu, dotu iespēju piesaistīt jaunus pētniekus, attīstot arī jaunus un perspektīvus zinātniskos virzienus un piesaistīt finansējumu starptautiskajos konkursos, jo īpaši programmā "Apvārsni Eiropa", naudas pieprasījumu pamato IZM, atzīstot, ka zinātnes finansējums gadiem ilgi ir nepietiekams, šobrīd veidojot vienu trešo daļu no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā, kas liedz īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību, kā arī kavē virzību uz izcilību, kā arī zinātnieku iespēju pilnvērtīgi nodrošināt ekonomisko transformāciju Latvijā.