Igaunijas eksporta apmērs pērn salīdzinājumā ar 2023.gadu samazinājies par 4%, bet importa apmērs krities par 2%, liecina Statistikas departamenta publiskotie dati. Preču eksporta vērtība pašreizējās cenās pagājušajā gadā bija 17,4 miljardi eiro, bet importa vērtība - 20,7 miljardi eiro. Ārējās tirdzniecības deficīts bija 3,3 miljardi eiro, kas ir par 275 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gadā. Statistiķi norādīja, ka Igaunijas ārējā tirdzniecība būtiski samazinājās pirmajā ceturksnī, kad gada salīdzinājumā eksports saruka par 16% un imports kritās par 11%. Savukārt trešajā ceturksnī imports saglabājās stabils un eksports nedaudz pieauga, bet ceturtajā ceturksnī eksports palielinājās par 6% un imports pieauga par 7%. Reeksports salīdzinājumā ar 2023.gadu pērn saruka par 9% un Igaunijas izcelsmes preču eksports samazinājās par 1%. Igaunijas izcelsmes preču īpatsvars veidoja 65% no kopējā eksporta un tas ir par diviem procenta punktiem vairāk nekā 2023.gadā. Pagājušajā gadā Igaunija visvairāk eksportēja elektroierīces, kas veidoja 15% no kopējā eksporta. 12% eksportēti preču bija lauksaimniecības un pārtikas produkti, savukārt 11% - koksne un tās izstrādājumi. Gada salīdzinājumā visvairāk samazinājās minerālu produkcijas eksports, kas saruka par 433 miljoniem, savukārt mehānisko ierīču eksports samazinājās par 164 miljoniem eiro. Visvairāk gada laikā pieauga lauksaimniecības produkcijas un pārtikas eksports, kas bija par 117 miljoniem lielāks nekā 2023.gadā. Igaunijas lielākās eksporta partneres pērn bija Somija, uz kurieni izvestas 16% Igaunijas eksportēto preču. 11% Igaunijas eksporta nonāca Latvijā un 9% - Zviedrijā.