Situācija 2022.gadā, kad sākās pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, mainījās dramatiski un par to arī daudz esam runājuši. Mēs joprojām uzskatām, ka Latvijā ir augsts kiberapdraudējuma līmenis, lai arī tas šobrīd nav tik augsts, kā tas bija 2022.gadā. Tad kiberapdraudējuma līmenis daudzas reizes pārsniedza to līmeni, kādu bijām redzējuši iepriekš. Šobrīd draudu līmenis nav samazinājies visās jomās, bet tomēr esam iemācījušies daudz labāk ar to tikt galā, liela daļa uzbrukumu tiek atvairīti automatizēti, līdz ar to slodze gan mums, gan citām institūcijām pašlaik ir mazāka, bet turpinām intensīvi strādāt. Latvija ir demonstrējusi ļoti pārliecinošu kibernoturību, un līdz šim fiksētie uzbrukumi nav radījuši ne būtisku, ne paliekošu ietekmi uz sabiedrību. Šī gada pirmajā ceturksnī apdraudējumu ir bijis nedaudz mazāk kā pagājušā gada pirmajā ceturksnī - par 3%. Skatoties uz lielāku laika periodu, tad, protams, 2022.gada pirmā puse un gads kopumā ir bijis viens no kritiskākajiem periodiem. CERT-EU ir apkopojis statistiku par valstīm, pret kurām ir tikuši vērsti Krievijas režīmu atbalstošo haktīvistu uzbrukumi, un Latvija ierindojās otrajā vietā aiz Polijas absolūtos skaitļos, neskatoties uz valsts lielumu vai interneta resursu daudzumu. Šobrīd mēs vairs neesam topa augšgalā, jo haktīvistu uzbrukumi ir vienmērīgāk vērsti pret visām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, ne vairs izteikti pret Poliju un Baltijas valstīm. Runājot par to, cik lielu daļu kiberdraudu izdodas novērst pirms sabiedrība ir jutusi var teikt, ka procentuāli to ir grūti izrēķināt, bet skaidrs, ka vairāk nekā 99% to neviens neizjūt. Sabiedrība pilnīgi noteikti neizjūt, jo ir ļoti, ļoti maz incidentu, kurus sabiedrība pamana un par kuriem publiski runājam un analizējam. Lielākā daļa uzbrukumu tiek atvairīti automatizēti ar, piemēram, DDoS atvairīšanas mehānismiem vai mehānismiem, kas ir konkrētajās organizācijās. Kopumā mēs esam ļoti cienījami pretstāvējuši gan uzbrukumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju, gan cita veida uzbrukumiem. Kiberdrošības situāciju tuvākajā laikā būs saistīta ar ģeopolitisko situāciju, ar to, kas notiek Ukrainas frontē, ar to, cik un kādā veidā NATO un līdz ar to arī mēs iesaistāmies šajā procesā. Tas noteikti atstās jūtamas sekas arī mūsu kibertelpā neatkarīgi no tā, kādā virzienā izmaiņas notiks.