Putnkopības nozarē izmaksu ziņā mēs prognozējam stabilitāti vismaz līdz jaunajai ražai, kas būs augustā vai septembrī. Nākamo sešu mēnešu laikā mēs neredzam nekādus būtiskus riskus, ka barības cenas varētu pieaugt. Gandrīz visi graudi, kas mums nepieciešami barības ražošanai, jau ir nopirkti vai arī par tiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Nozarei tas ir ļoti labi, jo stabilitāte un prognozējamība izmaksu ziņā ir ārkārtīgi svarīga ilgtermiņa plānošanai. Savukārt pārdošanas cenu ziņā situācija Eiropā ir diezgan unikāla. Jau otro gadu pēc kārtas - sākot no 2024. gada, turpinot 2025. gadā un arī šobrīd - Eiropā vērojams diezgan būtisks mājputnu gaļas deficīts. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir putnu gripa. Eiropā pērn rudenī putnu gripas gadījumu skaits bija aptuveni divas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā. Putnu gripa rada ļoti nopietnas sekas. Ja slimība skar fermu, tās darbība ir jāaptur vismaz uz vienu, diviem vai pat trim mēnešiem. Savukārt, ja uzliesmojums notiek 5 vai 10 kilometru rādiusā, uz laiku jāslēdz arī kautuves. Piemēram, ir bijuši vairāki gadījumi, kad lielās Polijas mājputnu novietnes bija slēgtas trīs, bet dažkārt pat sešus mēnešus, savukārt kautuves bija spiestas samazināt jaudu. Tas būtiski veicināja gaļas deficītu tirgū. Otrs būtisks faktors ir tā sauktā "lēnās audzēšanas" apņemšanās. Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Dānijā, lielveikali pieprasa putnkopjiem audzēt broilerus ilgāk, par vairākām dienām pārsniedzot ierasto ciklu. Latvijā standarta audzēšanas periods ir 37-38 dienas, savukārt lēnā audzēšana nozīmētu 43 vai 44 dienas. Argumentācija šai pieejai bieži balstās uz dzīvnieku labturību, taču pierādījumi šādam apgalvojumam ir ļoti apšaubāmi. Tāpēc lielākā daļa valstu, tostarp Baltijas valstis un Latvija, šo pieeju nav ieviesušas. Trešais faktors, kas, visticamāk, saglabāsies arī nākotnē, ir ļoti ierobežotas iespējas Eiropā izbūvēt jaunus mājputnu audzēšanas laukumus.