Šogad caur Latviju strauji palielinājās baltkrievu minerālmēslojuma - karbamīda - plūsma, vēsta raidījums LTV "De facto". Raidījums norāda, ka pēdējo piecu mēnešu laikā Latvijā ievērojami pieaudzis karbamīda imports, sasniedzot 31,6 tūkstošus tonnu - tas ir pēdējo gadu rekords. Lai gan lielākais karbamīda ražotājs Baltkrievijā ir sankcijām pakļautais "Grodno Azot", Latvijā kā mēslojuma piegādātāji oficiāli parādās citi uzņēmumi. Pēc 2020.gada protestiem pret Aleksandru Lukašenko režīmu, kuros aktīvi piedalījās arī "Grodno Azot" darbinieki, rūpnīca tika iekļauta sankciju sarakstos. Tomēr eksports uz Eiropu nav pilnībā apstājies - tas notiek caur starpniekiem, kas formāli nav saistīti ar sankcionēto uzņēmumu. Lietuvā un Polijā šīs shēmas ir atklātas, un vairāki uzņēmumi iekļauti nacionālajos sankciju sarakstos. Piemēram, Polijā sankcijas piemērotas uzņēmumiem, kas, apejot ierobežojumus, turpināja tirgot "Grodno Azot" produkciju. Latvijā gan ne visi uzņēmēji ir ņēmuši vērā šos riskus. Uzņēmums "Astramar Liepāja" šogad noslēdzis līgumu ar "Technospetstrading", kas ir Polijas sankciju sarakstā. Dokumentos norādīts sarežģīts loģistikas ceļš, lai radītu iespaidu, ka karbamīds nāk no Turkmenistānas, taču patiesībā tas ir ražots, izmantojot "Grodno Azot" resursus. Lai gan šis uzņēmums Latvijā ievedis tikai nelielu daļu no kopējā karbamīda apjoma, tas izgaismo plašāku problēmu - sankciju apiešanas riskus un nepieciešamību pēc stingrākas kontroles, skaidro raidījums.