Latvijā veselības apdrošināšana joprojām ir lielākais apdrošināšanas veids, un tur ir nopietni jūtama inflācijas ietekme. Redzams, ka darba devēji ļoti bieži nespēj nopirkt tādas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus. Ja mēs skatāmies uz oficiālajiem statistikas datiem, tad inflācija medicīnas nozarē katru gadu pēdējā desmitgadē ir rakstāma ar divciparu skaitli. Īpaši tas attiecas stacionāru pakalpojumiem. Ambulatorajos pakalpojumos konkurence ir lielāka, un tur tik liela cenu pieauguma nav, bet stacionāros gan. Turklāt nav paredzams, ka tas varētu mainīties, jo medicīnas izmaksas iet uz augšu visur. Pirms pāris gadiem mainījās ar ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm, kas bija noteikts vēl tad, kad Latvijā bija lati, un tagad tas ir 750 eiro. Te gan jāsaka, ka, no vienas puses, darba devējs ir motivēts pirkt labāku polisi, no otras puses, ne vienmēr to var atļauties, jo polises ar plašu segumu maksā dārgi. Te ir klasiskais mīlas trīsstūris starp apdrošinātāju klientu, kas grib labāku segumu, mediķiem, kuri grib saņemt par saviem pakalpojumiem naudu, un apdrošinātājiem, kuriem tas kaut kā ir jāsalāgo. Tas, kas pēdējos piecos septiņos gados ir mainījies, ir, ka darba devēji polisēs ar plašāku segumu mazāk domā par sporta pakalpojumu iekļaušanu, un tā vietā nāk psiholoģiskā palīdzība un tamlīdzīgas lietas. Ir nozares, kuras var atļauties papildu izdevumus, un ir nozares, kuras taupa, un tas ir jūtams diezgan spēcīgi. Līdz ar to, no vienas puses, nav iemesla prognozēt, ka veselības apdrošināšanā būtu gaidāms straujš pieaugums. No otras puses, nav redzams arī tas, ka tuvākajā nākotnē varētu būtiski pieaugt veselības aprūpes finansēšana valsts pusē, jo pašlaik ir definētas citas prioritātes. Tas nozīmē, ka rindas uz valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem mazākas nepaliks un tas spiedīs uz augšu pieprasījumu pēc apdrošinātāju apmaksātiem pakalpojumiem. Tomēr visdrīzāk šo potenciālo pieaugumu ierobežos maksātspēja. Tādēļ visdrīzāk pieaugums būs, bet tas būs mazs. Latvijā ir apmēram 800 000-900 000 strādājošo. No tiem apmēram 500 000 ir veselības apdrošināšana. Turklāt šis skaitlis visu laiku palielinās. Protams, ir iespējama pārklāšanās, kad viens cilvēks strādā divās darba vietās un katra viņam nodrošina veselības apdrošināšanas polisi, bet šādu gadījumu noteikti nav daudz. Vēl redzēsim, kāda ietekme būs valstī sāktajiem taupības pasākumiem - iespējams, savu darbinieku apdrošināšanas apjomus sabremzēs kāda pašvaldība, kāda valsts institūcija. Taču no otras puses arī viņiem ir jānotur labus darbiniekus, un cilvēki pašlaik vērtē, kādus bonusus darba devējs viņiem piedāvā.