Valdība atbalstījusi Izglītības likuma grozījumus, kas dod Ministru kabinetam pilnvaras noteikt skolēnu skaitu klašu grupās un skolu finansēšanas kārtību. Grozījumi ļaus valdībai kopā ar sociālajiem partneriem un izglītības iestāžu dibinātājiem izstrādāt noteikumus par izglītības pieejamības kritērijiem, tostarp skolēnu skaita rādītājiem kā priekšnoteikumu kvalitātei. Tie attieksies uz vispārējās izglītības iestādēm neatkarīgi no dibinātāja, kā arī uz profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas. Likumprojekts paredz deleģējumu valdībai noteikt kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu algas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem skolēnu skaita rādītājiem. Ja skolēnu skaits būs mazāks par noteikto, pedagogu algu konkrētajā klašu grupā nodrošinās izglītības iestādes dibinātājs tādā pašā apmērā, kāds būtu no valsts budžeta. IZM skaidro, ka noteiktas klašu grupas palīdzēs skolām plānot resursus un piedāvāt daudzveidīgākas programmas, piemēram, svešvalodas un padziļinātos kursus, arī STEM jomā. Pašvaldības un citi dibinātāji līdz šim paļāvušies, ka valsts finansēs pedagogu algas neatkarīgi no skolu tīkla efektivitātes, taču esošais tīkls veicina slodžu sadrumstalotību un neļauj reāli just algu pieaugumu. IZM uzsver, ka ļoti mazās klasēs izglītības kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams nesamērīgi liels pedagogu skaits, tāpēc finansējums kļūst sadrumstalots, bet uzturēšanas izmaksas ir augstas. Dzimstības kritums un urbanizācija šīs izmaksas palielina. Analīze rāda, ka 62,8% skolēnu mācās vidusskolās, kas ir 40,8% no visām skolām, bet pamatskolās - 23,5% skolēnu, lai gan tās veido 46,4% izglītības iestāžu. Vidējais skolēnu skaits būtiski atšķiras: sākumskolās - 264, pamatskolās - 211, vidusskolās - ap 640, un tas viszemākais ir lauku teritorijās. Laukos mācās 11% skolēnu, bet tur atrodas 37,3% skolu, īpaši pamatskolu. Lauku skolās viena skolēna izmaksas sasniedz līdz 3500 eiro gadā, kamēr pilsētās tās ir 1500-2000 eiro.